Kopš Arābu pavasara Tunisijas ceļš uz demokrātiju nav bijis viegls. Cilvēktiesību aizstāvji apsūdzējuši prezidentu Kaisu Saiedu par nosliekšanos autoritārā virzienā, ierobežojot pilsoņu brīvību un ieslogot opozīcijas aktīvistus.
Grūti klājas arī ekonomikai, kas šajā valstī balstīta uz tūrismu. To smagi skāra kovida pandēmija, un tagad valsts cīnās ar augstu inflāciju un bezdarbu.
Tunisija ar SVF pagājušajā gadā panāca principiālu vienošanos par divu miljardu dolāru vērtu aizdevumu, taču kopš tā laika ir apstājušās sarunas par fonda pieprasītajām reformām, īpaši par valsts pārvaldītajiem uzņēmumiem un valsts subsīdiju atcelšanu pamatprecēm. Tunisijas prezidents iebilst pret, viņaprāt, fonda uzspiesto diktātu.
Pagājušajā svētdienā, lai runātu par virkni jautājumu sadarbībā starp ES un Tunisiju, uz Tunisu devās Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Nīderlandes premjers Marks Rite. Vizītes noslēgumā Leiena norādīja, ka EK ir gatava finansiāli palīdzēt Tunisijai, tomēr palīdzība būtu atkarīga no sarunām ar SVF.
"Eiropas Komisija apsver iespēju sniegt makrofinansiālo palīdzību, tiklīdz tiks panākta nepieciešamā vienošanās, un esam gatavi šim makrofinansiālās palīdzības mērķim mobilizēt līdz 900 miljoniem eiro. Kā tūlītēju soli mēs jau šobrīd varētu sniegt papildus līdz 150 miljonu eiro lielu atbalstu budžetam," sacīja EK prezidente.
Leiena pēc četrpusējām sarunām ar Saiedu norādīja, ka ES ir Tunisijas galvenais tirdzniecības un investīciju partneris un pauda cerību, ka ES un Tunisijas nolīgums varētu tikt parakstīts pirms nākamā Eiropas līderu samita, kas notiks vēlāk šajā mēnesī. Tomēr būtisks jautājums ir arī migrācija, ko apliecina arī Itālijas premjeres ierašanās Tunisijā. Papildus tirdzniecībai un investīcijām ES pakete palīdzētu Tunisijai ar robežu pārvaldību un cilvēku kontrabandas apkarošanu.
"Abas puses ir ļoti ieinteresētas lauzt cinisko kontrabandistu un cilvēku tirgotāju biznesa modeli. Ir šausmīgi redzēt, kā viņi apzināti riskē ar cilvēku dzīvībām, lai gūtu peļņu. Tāpēc mēs strādāsim kopā pie kontrabandas apkarošanas operatīvās partnerības un atbalstīsim Tunisiju ar robežu pārvaldību. Šogad Eiropas Savienība piešķirs Tunisijai 100 miljonus eiro robežu pārvaldībai, cilvēku meklēšanai, glābšanai un atgriešanai, kā arī kontrabandas apkarošanai," teica Leiena.
Tunisija kļuvusi par valsti, no kuras bēgļi mēro bīstamu ceļu pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Valsts atrodas mazāk nekā 150 kilometrus no Itālijas Lampedūzas salas, un tā jau sen ir bijusi migrantu izceļošanas vieta, galvenokārt cilvēkiem no Subsahāras Āfrikas valstīm.
Saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras datiem šogad Itālijā pa jūru nelegāli ieradies vairāk nekā 51 000 migrantu, Tas ir aptuveni par 150% vairāk nekā pērn.
Gandrīz 1000 ir gājuši bojā vai pazuduši jūrā. Arvien vairāk migrantu nāk no pašas Tunisijas.
ES valdības pagājušajā nedēļā vienojās par pasākumiem, lai paātrinātu migrantu atgriešanu viņu izcelsmes valstīs vai tranzītvalstīs, kas tiek uzskatītas par "drošām", un viena no šīm valstī ir Tunisija. Apmierinātību ar šo reformu paudusi Itālijas premjere, kas norādīja, ka tā ir īsta partnerība, kas risinās migrācijas krīzi un attīstības jautājumu Tunisijā. Lai gan Tunisijas prezidents vēlas risināt migrācijas problēmu valstī, tomēr vēl neilgi pirms Eiropas amatpersonu vizītes viņš uzsvēra, ka nevēlas, lai Tunisija tiktu pārvērsta par Eiropas robežsargu.
