Ik gadu uz Liepāju pārceļas vairāki simti, bet jaunu projektu dzīvokļu nav
Pēdējo piecu gadu laikā Liepājā uzceltas aptuveni 20 jaunas rūpnīcas, līdz ar to pieaug arī strādnieku un jauno speciālistu skaits, kuri grib tur strādāt un dzīvot Liepājā, taču pilsēta ne vienmēr spēj visus nodrošināt ar dzīvesvietu.
"Dzīvojamais fonds ir izaicinājums Liepājai ne jau pirmo gadu, arī no domes puses mēs aktīvi domājam, kā šo jautājumu risināt. Tas, par ko mēs priecājamies, ka katru gadu uz Liepāju pārceļas vairāki simti cilvēku, kuri te nav dzīvojuši. Vēlmes pēc mājokļa ir dažādas, cits ir gatavs remontēt, cits grib jaunu, bet jaunu projektu dzīvokļu praktiski nav," situāciju ieskicē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga ("Latvijas Reģionu apvienība").
Šobrīd ir cerības, ka Liepājā attīstīties daudzdzīvokļu māju projekti, tam ir paredzēta zeme Liepājā.
"Liepāja ir saskaņojusi lokālo plānojumu vienam milzīgam, jaunam apbūves gabalam, kas ir Dienvidrietumu rajons, tur šie daudzdzīvokļu noteikti nami būs.
Kādi komersanti un cik ātri uzbūvēs, to mēs drīz redzēsim. Attīstītājam ir jānoslēdz nodoma līgums ar pašvaldību, tad iet tālāk "Altum" apstiprināšanas ceļu. Pašvaldībai jārisina komunikāciju pievilkšanas jautājums, ceram, ka tur viens vai divi nami tuvākos gados uztaps," stāstīja Roga.
Vietējais uzņēmums īsteno pilotprojektu
Viens no risinājumiem varētu būt arī privātmāju būvniecības sektors. Tāds kā pilotprojekts šobrīd redzams Ganību ielā, ko īstenojis vietējais Liepājas uzņēmums SIA "VIA–S houses", kas dibināts 2004. gadā.
Uzņēmumam ir divdesmit gadu pieredze, būvējot moduļu mājas, kas 95% gadījumu tiek eksportētas uz Skandināvijas valstīm, tagad tiek apgūts arī Vācijas tirgus.
Liepājā uzņēmums bāzējas Liepājas Vecās ostmalas biznesa parkā, un salīdzinoši netālu no ražotnes uzbūvēta arī dzīvojamā māja ar sētu, zemi un visu nepieciešamo dzīvošanai.
Uzņēmums "VIA-S houses" gadā saražo 100 - 120 moduļu māju, no kurām vēl nesen tikai 5% tika pārdoti vietējā tirgū, bet pārējais eksportēts. Tagad, kā uzņēmums skaidro, Euribor likmju kāpuma ietekmē pieprasījums pēc viņu produkcijas ārvalstīs samazinājies, tāpēc nolemts kāpināt pārdošanas apjomus Latvijā un jo īpaši Liepājas pusē.
"Vecās ostmalas biznesa parkā mēs domājam par dzīvojamo fondu Liepājā, kas ir gadu gaitā sasāpējusi problēma, ka jauno projektu ir maz," atzina SIA "VIA –S houses" valdes loceklis Jānis Akerfelds. "Mēs rēķinājām projektu Jaunā ielā, kas bija paredzēts kā dzīvokļu nams, bet tur rēķinājām, cīnījāmies, bet tas "ekselis" vienalga nesaliekas līdz galam kopā, tagad ir "Altum" atbalsta programma, arī tur mēģinājām piekoriģēt projektu, nesanāca, neviens nams pēc šīs programmas vēl Latvijā nav uzbūvēts, kaut kas līdz galam nav ar to programmu, cerēsim, ka sakārtoties un nami būs."
Kaut arī gadiem strādāts Skandināvijā, tieši Liepājā šāda dzīvojamā privātmāja uzbūvēta pirmo reizi un ir kā pilotprojekts, lai saprastu šāda piedāvājuma pieprasījumu.
"Mazs solītis, bet ir sperts – jauna dzīvojamā māja ir tapusi. Tas ir demo treniņš, kā savas zināšanas, ko esam ieguvuši eksporta tirgos, likt lietā Liepājā," par jauno māju, kas atrodas līdzās vienai no maģistrālajām ielām pilsētā, stāstīja uzņēmuma pārdošanas speciālists un projektu vadītājs Emīls Glazūns.
Arī viņš uzsvēra iegūto pieredzi Skandināvijā, kas ļauj projektus pielāgot Latvijas vajadzībām.
Cena šādām mājām gan pārsniedz pārsimts tūkstošus eiro, bet mājas ražotāji nešaubās, ka atradīs pircēju.
"Optimisms nāks atpakaļ tai brīdī, kad visi redzēs, ka Euribor iet uz leju. Tad cilvēki būs daudz drošāki šādu pirkumu veikšanai. Jauni projekti jau nebūs lēti. Tas jāsaprot visiem," sprieda Jānis Akerfelds.
"Altum" programmā īres mājokļu būvniecībai apstiprināti 2 projekti
Aprunājoties ar vairākiem nekustamo īpašumu darījumu jomā strādājošiem uzņēmējiem, "TV Kurzeme" noskaidroja, ka Liepājā mēneša laikā kopumā tiek pārdoti aptuveni 100 īpašumi, kas esot labs rādītājs. Tomēr arvien vairāk iezīmējoties tas, ka Liepājas dzīvojamā fonda piedāvājums vairs nespēj apmierināt maksātspējīgu klientu pieprasījumu.
"Darījumu skaits samazinās. Vairāk tieši saistībā ar Euribor un ar to, ka vienkārši nav labu īpašumu. Kāpēc pircējam pirkt kaut ko sliktu? Labu īpašumu nav," skaidra uzņēmuma "Efecta Realty" vadītājs Oskars Zariņš.
Pēc nekustamā īpašuma jomā strādājošo uzņēmēju teiktā, vislielākais pieprasījums šobrīd esot nevis pēc privātmājām, bet dzīvokļiem. Pēdējo 15 gadu laikā Liepājā nav uzcelta neviena jauna daudzdzīvokļu ēka.
"Mērķtiecīgs atbalsts komersantiem jauna dzīvojamā fonda būvniecībai šobrīd nav pašvaldībā. Šobrīd tajā virzienā neskatāmies, ceram, ka tirgus pats spēs sevi noregulēt. Vienlaikus palīdzot izmantot tās ārējās iespējas – "Altum" programmu, varbūt vēl kāda būs," atzina pašvaldības pārstāvis Salvis Roga.
"Altum" sabiedrisko attiecību vadītāja Sandra Eglīte Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas programmā zemas īres mājokļu būvniecībai "Altum" ir apstiprināti divi projekti – Jelgavā un Tukumā, šobrīd abi ir līguma slēgšanas procesā ar "Altum". Vēl vairāki iesniegtie projekti ir izvērtēšanas stadijā.
Šī ir pirmā šāda veida atbalsta programma Latvijā, un tā tiek visu laiku pilnveidota, lai atbilstu aktuālajai tirgus situācijai. Kopumā interese par programmu ir no visas Latvijas – gan no attīstītājiem, gan pašvaldībām.
Aizdevuma dzēšana iespējama līdz 30% no būvniecības attiecināmajām izmaksām, kopumā projektu attīstītājiem no ES fondiem pieejami 43 miljoni eiro.
Programmas kritērijos noteiktas arī prasības būvējamiem mājokļiem, piemēram, īres namiem jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām, dzīvokļiem jābūt ar pilnu iekšējo apdari, iebūvētu virtuvi un santehniku, dzīvokļu vidējai platībai jābūt 52 kvadrātmetri. Īres maksa šajos dzīvokļos noteikta līdz 5 eiro apmērā par vienu kvadrātmetru, un katru gadu tā var tikt palielināta atbilstoši inflācijas līmenim. Tāpat ir noteikti ienākumu kritēriji mājsaimniecībām, kas var pretendēt uz mājokļu īri.
Bet programmas ieviešanā paiet salīdzinoši ilgāks laiks, kamēr attīstītāji un pašvaldība sagatavo projektu pieteikumus. "Altum" ir atvērts palīdzēt pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem un gatavi konsultēt un skaidrot programmas nosacījumus, norādīja Eglīte.
