Šobrīd vēl tikai mācāmies būt pasargāti no dabas stihijām – atzina Raiņa mājās Berķenelē. Šo apkārtni lielgraudu kursa Augšdaugavas novadā postījusi visvairāk. Vētrā cieta ne tikai galvenā māja, bet arī blakus esošā nesen restaurētā klēts, visvairāk to jumti, sienas un logi. Tā kā objektam ir valsts nozīmes vēstures pieminekļa statuss, atjaunošanas darbi ir dārgi, saskaņojami un laikietilpīgi.
"Tas ir jāizdara! Mēs nevaram ielikt ielāpu uz šo brīdi jumta caurumā! Diemžēl, lai ieliktu jumta logus, dakstiņš ir jānoņem, un, kad dakstiņu sāc ņemt nost, tas ir tā kā šaha galdiņš. Tu aiztiec vienu, un tad viss sakrīt kopā. Jāgaida logi, un logi šodien nemaksā lēti," pastāstīja Raiņa mājas Berķenelē vadītāja Inese Baravika.
Turklāt mitruma dēļ koka konstrukcijas vietām arī uzbriedušas. Zaudējumus rada arī daļēji apturētie tūrisma pakalpojumi. Pašlaik remontu ar finansējumu un darbaspēku atbalsta pašvaldība. Saņemti arī 740 iesniegumi no iedzīvotājiem. Tas licis pārplānot iepriekšējas ieceres un meklēt līdzekļus dažādās budžeta pozīcijās.
"Mēs paņemam no funkcijām, no tām lietām, kas ir īpašumu uzturēšana vai ceļš, vai ēkas, vai kur nav iestājušies maksājumi. Ir absolūti dažādas summas. Ir 200 eiro, ir 2000 eiro, ir 1000, ir 3000, ir nodarīts kaitējums uz 8000, bet var izmaksāt tikai 3000," pastāstīja Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Pirmos pieprasījumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pašvaldības iesniedza līdz 8. septembrim, izvērtēšana ieilga, un valdībā lēmums piešķirt kompensācijas astoņām cietušajām pašvaldībām pieņemts vien šonedēļ.
"Bija arī precizējamas lietas, bija kaut kādas neatbilstības, bija kāds dokuments kaut kur aizķēries. Tagad esam izdarījuši visu līdz galam," sacīja VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
No pirmajā kārtā piešķirtajām kompensācijām, kuru apmērs ir lielāks par četriem miljoniem eiro, Augšdaugavas novads saņems vairāk nekā miljonu. Tas 90% apmērā segs personu pieteikumus un simtprocentīgi ar vētras postījumiem saistīto atkritumu apsaimniekošanu.
"Šobrīd mēs vēl varam izturēt, mēs vēl varam maksāt droši to atbalstu, kas ir nepieciešams tieši fiziskajām personām, bet mēs nevaram uzsākt procedūru, kas ir pēc 30. augusta vētras, jo tur ir mazliet par "īsu" ar finansējumu," sacīja Dzalbe.
Otrā pieprasījumu iesniegšanas kārta, kad varēs saņemt kompensācijas arī par 30. augusta vētru, noslēgsies 13. oktobrī. Ministru kabinets par to varētu lemt oktobra beigās. Abos posmos piešķirtais finansējums pašvaldībām obligāti jāizlieto līdz šī gada beigām.
KONTEKSTS:
7. augustā Latvijā plosījās negaiss ar stiprām vēja brāzmām, vietām arī lietusgāzēm un lielgraudu krusu. Sākotnēji negaiss skāra Kurzemi un valsts centrālo daļu, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā, vakarā tas skāra Latvijas austrumu daļu.
Pērkona negaisa laikā Latgalē gājis bojā cilvēks, kuram uzkrita koks. Vēl astoņi cilvēki vētrā ir cietuši, cilvēkiem uzkrituši koki, vienā gadījumā – jumta gabals, cilvēki cietuši arī no krusas graudiem. Pēc lielgraudu krusas postījumiem tika slēgta arī Jaunpils pils. Dabas stihijā pamatīgi cieta valsts nozīmes kultūras pieminekļa jumts.
