„Pasažieru vilcienam” uzdots strādāt pie risinājumiem jaunam vilcienu iepirkumam. Amatpersonas negatīvi vērtē to, ka mierizlīguma sarunas beigušās bez rezultāta un komentāros par šāda iznākuma iemesliem ir atturīgas. Vien tiek norādīts, ka CAF neesot piekritis tādiem vilcienu iegādes nosacījumiem, kas neapdraudētu kohēzijas fonda līdzfinansējuma saņemšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis: „Jāatzīst, ka finansiālie riski ir abos scenārijos. Vienā gadījumā bija nopietns risks par to, ka šie kohēzijas fonda līdzekļi tiktu atzīti par neattiecināmiem, jo Eiropas Komisija bija skaidri norādījusi, ka ir jānodrošina līguma slēgšana atbilstoši nosacījumiem. Diemžēl, tieši tas bija tas punkts, kam CAF nepiekrita – atgriezties pie iepirkuma nosacījumiem, un vēlējās noslēgt sev izdevīgāku līgumu. Protams, šos juridiskos riskus Satiksmes ministrija un Tieslietu ministrija vērtējusi jau iepriekš, neuzskatām, ka te būtu būtisks pamats pretenzijām pret Latvijas valsti, ņemot vērā, ka pats uzņēmums nepiekrita iepirkuma nosacījumiem.”
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norāda, ka jauni vilcieni tomēr jāgādā: „Mediācijas process ir beidzies, un vilcienu sāga būs beigusies tad, kad visiem iedzīvotājiem būs pieejami jauni un ērti, ekonomiski un skaisti vilcieni. Skaidrs ir tas, ka šie vilcieni ir jāiegādājas. Tātad Eiropas finansējums šo vilcienu iegādei nav pieejams, vilcieni tiks iegādāti par „Pasažieru vilciena” aizņemtiem līdzekļiem. Jautājums par atbildību noteikti tiks vērtēts. (..) Esošie vilcieni ir nekonkurētspējīgi, un mums ir nepieciešams nodrošināts ritošā sastāva atjaunošanu. Es vispirms gribētu sagaidīt priekšlikumus, kādā veidā mēs nonāksim pie jauniem vilcieniem.”
Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdzfinansējuma pārdales nosacījumi vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju un pēc tam valdība pieņems gala lēmumu par šī Eiropas finansējuma novirzīšanu citiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem, sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča:
„Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīta tieši esošo sliežu rekonstrukcijai, pārmiju nomaiņai, Liepājas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijai un signalizācijas sistēmas uzlabošanai, kā arī Rīgā Šķirotavas stacijas uzkalnu rekonstrukcijai. Šie ir lielākie tieši dzelzceļa infrastruktūras projekti. Tā sadaļa, kas attiecas uz pasažieru pārvadājumiem, vēl ir saskaņojama ar Eiropas Komisiju, jo par to nav bijusi saruna. Tātad, runa ir par 13 peronu rekonstrukciju stacijās, kur ir vislielākais pasažieru apgrozījums. Kā arī esošo dīzeļvilcienu rekonstrukciju, lai nodrošinātu pāreju, pirms „Pasažieru vilciens” uz komercprincipiem atjauno savu elektrovilcienu ritošo sastāvu.”
