Korčagins skaidroja, ka Valsts kontrole revīzijā pētīja Kariņa lidojumu ekonomisko un tiesisko pamatu. "Jāsaka uzreiz, ka esam konstatējuši gan nelikumīgu rīcību, gan, jāsaka, arī neekonomisku rīcību," norādīja Korčagins.
Valsts kancelejai sniegti ieteikumi, kā situāciju uzlabot.
Visas revīzijā iesaistītās puses ir informētas par revīzijas rezultātiem.
Tikmēr Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja, ka revīzijā izvērtēts periods no 2021. gada sākuma līdz 2023. gada beigām, un šai laika posmā spēkā bijusi arī Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija. Vilka uzsvēra, ka šai laika periodā premjera amatā bijušas divas personas. Kopumā premjerministrs devies 53 ārvalstu komandējumos un 32 gadījumos jeb 60% gadījumu izmantoti speciālie avioreisi. Valsts kontrole atsevišķi vērtēja reisus, kas finansēti no valsts un Eiropas budžeta.
Vilka norādīja, ka Valsts kontrole vēlas kliedēt mītu, ka ir neatliekami lidojumi, norādot, ka tikai viens visā laika periodā bijis tāds, kas pasūtīts iepriekšējā dienā.
Ierasti avioreisi plānoti jau vairākas dienas iepriekš, pat 37 dienas pirms lidojuma. "Plānošanu varēja veikt krietni labāk," sacīja Vilka.
Lai gan revīzijai piešķirts starpziņojuma nosaukums, tas ir uzskatāms par galīgo ziņojumu, skaidroja Vilka. Nākamnedēļ gaidāms arī pilnais finanšu revīzijas ziņojums.
Vilka pastāstīja, ka par starpziņojumu saņemta ne tikai Valsts kancelejas pārsūdzība, bet kopumā trīs pārsūdzības un viens iesniegums, arī no privātpersonām, tostarp bijušā premjerministra biroja vadītāja un iesniegums no paša Kariņa ar lūgumu Valsts kontroles padomei viņu uzklausīt.
Pēc pārsūdzībām starpziņojums precizēts ar papildu juridisko argumentāciju, lai pamatotu Valsts kontroles viedokli. Tāpat Vilka pastāstīja, ka no ziņojuma izņemta sadaļa, kas saistīta ar lidostas VIP centra pakalpojumu izmantošanu.
Plašāk par revīzijā secināto Valsts kontrole informēs šīs dienas laikā.
KONTEKSTS:
Krišjānis Kariņš savā četrus gadus ilgajā premjerēšanas laikā 36 reizes ārvalstu vizītēs devās ar privātajām lidmašīnām, kas izmaksājis vairāk nekā 1,2 miljonus eiro. Vairākos gadījumos dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš Latvijā varētu atgriezties piektdienas vakarā, pirms brīvdienām.
Kariņš to pamatojis ar nepieciešamību pārstāvēt Latviju un lietderīgu laika plānošanu, jo premjeram paralēli ārpolitiskajiem jautājumiem jārisina arī iekšpolitikas problēmas.
Kariņa lidojumi izraisījuši plašu rezonansi sabiedrībā, kādreizējie koalīcijas partneri –"Apvienotais saraksts" – neveiksmīgi mēģinājuši Saeimā iesniegt pieprasījumu premjerei par šo jautājumu, bet politologi uzskatīja – Kariņam būtu jādemisionē. Pārbaudi sāka arī Valsts kontrole un Ģenerālprokuratūra.
Tikmēr Valsts kanceleja, reaģējot uz aso reakciju par Kariņa lidojumiem, plāno mainīt amatpersonu ceļošanas kārtību.
Neskatoties uz ažiotāžu, pats Kariņš pērnā gada nogalē izteicās, ka šī skandāla dēļ negrasās atkāpties no ārlietu ministra amata, šī gada martā tomēr paziņojot par atkāpšanos. Kariņš atstās amatu no 10. aprīļa.
