Reālu efektu vēl nejūt
Līdz ar valdības lēmumu, kuru vairāku nozaru pārstāvji gaidīja jau sen, darba devēji drīkst ārvalstu darbaspēkam maksāt algu, kas ir ne mazāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto algu nozarē iepriekšējā gadā vai līdzvērtīga ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likumā noteiktajai minimālajai algai.
Latvijas Radio aptaujātie darba devēji atzīst, ka regulējuma maiņa bija gaidīta, tomēr reālā dzīvē efektu vēl nejūt. Un iemesli ir divi. Pirmkārt, aktīvākais ārvalstnieku nodarbināšanas periods vēl tikai priekšā, un, otrkārt, ne visi darba devēji ir pamanījuši, ka valdība pieņēmusi likuma izmaiņas.
"Arī šis fakts liecina par to, ka likumdevējs dzīvo savā burbulī un nozare dzīvo savā burbulī, un tajā mirklī, kad ir normatīvu izmaiņas, nereti ir situācija, ka neviens pat to nepamana.
Es vēl saskatu pazīmes, ka varbūt nenotic tam, ka tā tas ir, ka tagad pusotra tūkstoša vietā var maksāt 930 eiro," teic Latvijas būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.
Būvniecības nozarē strādājošajiem jāņem vērā fakts, ka tajā ir noslēgta ģenerālvienošanās un, pēc Grīnberga novērojumiem, arī šo faktu ne visi izprot:
"Man nākas daudz skaidrot, ka tagad pēc šīm izmaiņām
mēs varam maksāt ģenerālvienošanās noteikto minimālo darba samaksu – 930 eiro. Un tie ir vairāk nekā 500 eiro mazāk, nekā bija pirms tam.
Tas ir būtisks atvieglojums, ievedot darbaspēku, pielīdzinot viņu samaksas nosacījumus apmēram tāpat, kā mēs maksājam vietējiem speciālistiem."
Līdz ar to būvniekiem šosezon darbinieku algas būs mazāks slogs. Grīnbergs spriež, ka samaksas izmaiņas uzņēmumi, visticamāk, piemēros no jauna pieņemtajiem darbiniekiem.
"Tagad, būvniecības sezonai sākoties un objektiem veroties vaļā, ievestā darbaspēka īpatsvars noteikti pieaugs, un šeit mēs varam pielietot minimālās darba samaksas principu. Nav tāda analīze veikta, ir no dažādām valstīm, bet vairāk ir tieši austrumu valstis, ne Eiropas Savienības. Līdz pat tālajai Indijai," stāsta Grīnbergs.
Mazāk maksāt nemaz nevar atļauties
Faktu, ka līdz ar vasaras sezonu ārvalstu darbaspēka piesaistīšana kļūs aizvien aktuālāka, Latvijas Radio atzīst arī viesmīlības jomā strādājošie. Viesnīcas "Gutenbergs" direktors Sandis Solims stāsta, ka viņa vadītajā naktsmītnē nodarbināta tikai viena ukraiņu jauniete, bet ukraiņiem Latvijā nav viesstrādnieku statusa.
Viņš vērtē, ka viesnīcu biznesā samaksas izmaiņas būt aktuālas drīzumā, tomēr nozare šopavasar nīkuļo:
"Tūrismā šis pavasaris nebija diez ko glaimojošs. Tik tukšu Vecrīgu neatceros, ka būtu bijusi pēdējos 25 gadus. Situācija ir diezgan nopietna, tūrisms ir samazinājies. Bet tūlīt sāksies sezona un tad arī sāksim vairāk meklēt, un tad atkal ārvalstu darbinieku piesaiste būs ļoti aktuāla."
Restorāna "36. līnija" īpašnieks, šefpavārs, Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji brauc strādāt uz ārvalstīm, un vietējiem ēdinātājiem ar šo algu līmeni konkurēt ir grūti: "Tas nozīmē to, ka mums jāmeklē personas no citām valstīm – tā ir Uzbekistāna, Kazahstāna, varbūt kaut kas tuvāk."
Aleksejevs atklāj, ka vasaras sezonai vēl nav sācis meklēt darbiniekus, tostarp ārvalstniekus, līdz ar to jauno darba samaksas sistēmu vēl ikdienā neizjūt. Viņš norāda, ka ne visiem ēdinātājiem jaunie samaksas noteikumi ko mainīs, jo tiem jau patlaban vidējā stundas likme ir augstāka nekā vidēji nozarē.
"Tie ir 7, 8 varbūt pat 9 eiro stundā. Teiksim, ārpus Rīgas vai Jūrmalas vidējā stundas likme noteikti ir mazāka," viņš piebilst.
Šo faktu akcentē arī restorānu tīkla "Vairāk saules" līdzīpašnieks,
šefpavārs Endijs Bērziņš, sakot, ka nemaz nevar atļauties maksāt mazāk, proti, vidējo algu nozarē, jo darbinieki ātri vien aizies prom un atradīs labāk apmaksātu darbu citā restorānā.
"Par katru darbinieku tu cīnies, un nav tā, ka kāds saņem vairāk vai kāds saņem mazāk tikai tāpēc, ka ir kāda cita nacionalitāte. Vismaz mūsu uzņēmumā tā nav. Pie manis strādā labi, kvalificēti džeki un, godīgi sakot, viņiem ir nedēļas jautājums, lai par šo summu atrastu pie citiem darbu un cits nokārtotu vīzu," stāsta Bērziņš.
Savukārt Aleksejevs uzsver, ka nākamā cīņa, kuru nozarei ir svarīgi izcīnīt, ir saistīta ar sezonālo darbinieku nodarbināšanu un samazināto nodokļu režīmu: "Kartupeļu stādītājs var strādā 90 vai 100 dienas gadā samazinātā nodokļu režīmā, bet kartupeļu mizotājs vairs nevar."
Šis likums uz viesmīlības nozari pagaidām neattiecas, bet Aleksejevs uzsver, ka arī ēdināšanas nozarē ir vajadzīgi darbinieki, kuri strādā, piemēram, divas dienas nedēļā vai tikai izbraukuma ēdināšanā.
Savukārt viesnīcu operatora "Mogotel" izpilddirektore Inese Zaiča pauž, ka viesmīlības nozare līdz šim nevarēja pilnvērtīgi atļauties ārvalstu darbinieku un, ja varēja, tad tas bija diskriminējoši pret vietējo darbinieku, kura atalgojums bija zemāks nekā ārvalstniekam.
"Bet tajā pašā laikā atalgojums nav slikts un, uzsākot pirmās darba attiecības, darba tirgū tas ir ļoti pieņemams un viennozīmīgi augstāks nekā minimālā alga," viņa turpina.
Tā kā viesmīlības nozare bija visvairāk skartā Covid-19 pandēmijas periodā, tad atkopšanās nav tik ātra, daudzi darbinieki viesmīlības nozarē ir pārkvalificējušies vai pārcēlušies uz citām nozarēm, tādējādi radot darbaspēka iztrūkumu.
"Jaunās izmaiņas atalgojuma sistēmā un citi pasākumi, kas tiek plānoti, ir paredzēti, lai veicinātu nozares atkopšanos un aizpildītu šīs trūkstošās darbavietas. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un pievilcīgu darba vidi viesmīlības nozarē, ir svarīgi rast risinājumus, kas atbilst gan nozares vajadzībām, gan darba ņēmēju prasībām. Šīs izmaiņas var būt solis uz priekšu, lai atjaunotu un stiprinātu viesmīlības nozari Latvijā," uzskata Zaiča.
