Šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.
Paredzams, ka, ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, 10 gados varētu sasniegt ietaupījumu vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā,
attiecīgi par šo summu mazāk tiks iekasēta samaksa no degvielas mazumtirdzniecības klientiem, skaidroja EM.
Apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzēts:
- no 2024. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja nodot SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor";
- līdz 2029. gadam valsts naftas drošības rezerves pilnībā tiks iegādātas valsts īpašumā.
Attiecīgi līdz ar grozījumiem abos likumos paredzēta pakāpeniska pāreja uz jauno valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli.
Nākamgad vidēji 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā, un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par vidēji 20%.
Tas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā un tās glabāsies Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezerves tiks iegādātas pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15–25% robežās, tādējādi normatīvi tiek noteikts zemākais slieksnis – ne mazāk kā 15% gadā, maksimālo robežu faktiski nosaka pieejamais finansējums, kas ir ierobežots.
EM skaidroja, ka valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai, jo nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota pieejamība, piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus.
