Griķiem vajadzīgs pirmais sals
"Šis ir pēdējais lauks, kas mūsu pagastā ir palicis nenokults. Salīkuši, pielīkuši tie [griķi] ir, protams, ka daļa ir arī izbiruši rudens vējos," stāstīja Jeru pagasta kooperatīvās sabiedrības "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers, rādot tobrīd vēl nenokulto griķu tīrumu.
Kopumā rudens bijis diezgan skarbs, jo lietus lijis intensīvi un bieži. "Tikai dažas dienas bija jānoķer, kad lietus bija mazāk, un arī tad jau lauki bija salijuši," sacīja Ķibers.
Arī Cēsu novada zemnieku saimniecības "Billes" saimnieks Renārs Sproģis apliecināja, ka pielijušie lauki šobrīd ir galvenā problēma, lai ar tehniku nokļūtu tīrumā.
"Slapjums ir tāds, ka traktori grimst. Tajā brīdī, kad bija pāris sniegotas dienas, nav labi kult. Savukārt šādā brīdī atkal nevari uzbraukt, jo traktors nogrimst kā purvā," sacīja Sproģis.
Cilvēkam, kurš nav saistīts ar lauksaimniecību, varētu rasties jautājums, kāpēc gan griķus nevarēja kult ātrāk, kad bija siltas un saulainas dienas, bet griķim, izrādās, ir svarīgas rudens salnas.
"Griķim līdzīgi kā kokiem dabā pirmais sals ir nepieciešams, lai liktu sapurināties. Tagad ir pienācis tas brīdis, kad vajag lapas nogāzt lejā uz saknēm, lai pārziemotu un izdzīvotu. Griķim ir līdzīgi – pirmais sals viņu sapurina," skaidroja Sproģis.
Klausoties citu lauksaimnieku teikto, šobrīd esot tikai divas iespējas – pagaidīt pāris nedēļu cerībā, ka sals uznāks, lai varētu tikt uz lauka un nokult, vai arī diskot griķus zemē, atzina Sproģis.
Zemāka iepirkuma cena. Vai zemāka cena arī veikalā?
Zemniekiem pārbaudījums šoruden ir ne tikai pārāk mitrie lauki, bet arī cena, jo šoruden tā ir daudz zemāka nekā pērn.
"Ja pagājušo gadu vidēji bija cena starp 600 un 680 eiro par tonnu, ar kuru varēji labi pelnīt, tad šogad bioloģiskajam griķim [cena par tonnu] ir 450 eiro. Par konvenciālo vispār nerunāsim, tur ir cena ap 280, tur, es domāju, viss ir slikti, pat nav jēgas novākt – vai nu diskos iekšā, vai pļaus nost," sprieda Sproģis.
Arī Ķibers atzina, ka, salīdzinot ar pagājušo vai aizpagājušo gadu, cena ir 2–3 reizes mazāka. "Ar to jārēķinās, ka ar griķiem ir kā ar bitēm – risks, un neko nevar zināt," piebilda saimnieks.
Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietnieks Mareks Bērziņš zemo cenu skaidroja ar to, ka Latvijā griķus ieved no kaimiņvalstīm.
"Tas ir imports no blakus valstīm. Iedzīvotājiem ir labi, ka cena ir zema, bet zemnieks šogad būs zaudētājs," atzina Bērziņš.
Bet kā būs ar griķiem veikalu plauktos, ja paliek arī nenovākti lauki? Kooperatīvās sabiedrības "Daiva" valdes priekšsēdētājs Arnis Ķibers gan atzina, ka bažām nav pamata: "90 procenti platības ir novāktas, pat varbūt vēl vairāk, sasētas platības bija daudz. Mums griķu ir pietiekoši; salīdzinoši, protams, ir mazāk nekā pagājušajā gadā."
Bet tukšo robu, ja nu tāds būtu, aizpildīs ievestie griķi, pauda Bērziņš.
"Griķus kopumā Baltijā mēs savāksim gandrīz tik, cik mums vajag, bet parasti palīdz austrumu kaimiņš. Pārtiku nav aizliegts ievest, tā nav zem sankcijām. To drīkst eksportēt un, ja atbrīvojas kaut kur vieta, tad to aizpilda diezgan veikli vai no Krievijas, vai Ukrainas. Tādēļ griķu iztrūkums noteikti nebūs, bet par to, cik liels būs Latvijas griķu īpatsvars, pašreiz grūti spriest," atzina Bērziņš.
Tā kā griķu iepirkuma cena ir zemāka nekā citus gadus, tai nevajadzētu palielināties arī veikalos.
"Ja griķu cena tagad ir aptuveni 250 eiro tonnā [..], tie ir 25 centi kilogramā. Atceros, ka griķi bija pat par 3 eiro kilogramā. Tādas cenas noteikti nebūs," pārliecību pauda Bērziņš.
Latgalē situācija dažādās vietās atšķiras
Zemnieku saimniecībā "Kotiņi" tehniku gatavo ziemai, nupat nokulti griķu lauki 200 hektāru platībā. Saimniecība atrodas Balvu novadā pierobežā un arī šeit augsne šoruden ir pārmitra. Tomēr minimāla tās apstrāde un savi kombaini ar kāpurķēdēm deva iespēju uz laukiem izbraukt un nokult visus griķus.
"Rudenī ar vienu karoti ūdens var uztaisīt spaini dubļu. Visa tagad tehnika ir moderna un jaudīga, jo tai ir plata atbalsta ķēde, kas nedod nogrimt. Savu tonnu mēs no hektāra esam ievākuši," pastāstīja z/s "Kotiņi" saimnieks Aldis Ločmelis.
Reģionā kopumā pieredze dažādās vietās gan atšķiras. Rēzeknes novadā no viena hektāra griķu ievākta vien pustonna ražas.
Arī zemnieku saimniecībā "Liepkalns" apstākļus salīdzina ar 2017. gada plūdiem, kombaini grimst un sezonas darbi iepalikuši.
"Situācija ir ļoti kritiska, un novākti kaut kādi 50% tikai. Pārējie tīrumi izskatās pārāk slapji un principā mums nav tādu iespēju, tādas tehnikas, lai mēs varētu pakarot par atlikušo. Reljefs mums arī nav līdzens un tāpēc tā braukšana paliek tik krimināla, ka vienkārši mēs vairāk bojājam tos tīrumus un tehniku, nekā mēs darām kaut ko labu," stāstīja z/s "Liepkalns" saimnieks Aleksejs Danilins,
Tā kā paši kultūraugi nav bojāti, tad apdrošināšana nesedz izdevumus par apgrūtinātu uzbraukšanu uz lauka. Nepienākas arī kompensācijas no valsts puses.
Zemkopības ministrija norādīja, ka "iespējams, ir tādas saimniecības, kurām griķu novākšana radījusi problēmas. Ar Latvijai piešķirto Eiropas Savienības atbalstu daļēji tiek kompensēti nelabvēlīgu laikapstākļu radītie zaudējumi augļkopībai un lopkopībai, bet ne graudkopībai".
Situācija nav ārkārtēja, vairums saimniecību griķus audzē kā papildus kultūru. Būtiski gan zemāka šajā sezonā ir to cena.
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem griķi šogad Latvijā iesēti aptuveni 28 000 hektāru platībā. Tomēr, tā kā lietavas turpinās, visticamāk, būs griķu lauki, kas šoruden tā arī paliks nenovākti.
