LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norādīja: "Augstvērtīga cilvēkkapitāla attīstība ir viena no LDDK un tās biedru prioritātēm, un LDDK rosinātās izmaiņas var saukt par likuma higiēnu, kas motivētu visas izglītībā un darba tirgū iesaistītās puses mērķtiecīgai izaugsmei. Tas celtu darbinieku kvalifikāciju un veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū atbilstoši mūsdienu prasībām."
Pašreizējā kārtība paredz, ka ar algas nodokli netiek aplikti darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas. Savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
LDDK uzskata – jāpaplašina atvieglojumu loks, kas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, tai skaitā apgūt mikrokvalifikācijas, netieši veicinot kopējo darba devēju iesaisti darbinieku prasmju pilnveidē, kas ir nepieciešams kvalificētu speciālistu pieejamības veicināšanai un ekonomiskajai transformācijai.
Darba devēju organizācijā skaidroja, ka Igaunijā ir ieviests darbaspēka nodokļu atvieglojums darba devējiem par augstākās izglītības izdevumiem. Turklāt attiecīgais atvieglojums neradot papildu birokrātisko slogu, kā arī tas neradīšot sarežģītāku nodokļu struktūru un ievērojamu fiskālo ietekmi, uzskata LDDK.
Darba devēji norādīja, ka atvieglojums augstākās izglītības izdevumu segšanai būtu stimuls mikrokvalifikāciju attīstībai augstākās izglītības līmenī un augstskolu un darba devēju sadarbībai.
LDDK atzīmēja – Latvijā augstākās izglītības statuss garantē noteiktu izglītības kvalitātes standartu, kas ir būtisks kopējā cilvēkkapitāla konkurētspējas attīstībā.
LDDK aicina IZM izmantot sev pieejamās tiesības un pienākumu rosināt aprakstītās izmaiņas par nodokļu politiku atbildīgajai Finanšu ministrijai, lai "ilgtermiņā ieviestu augsti kvalificēta darbaspēka ataudzi un tās potenciāli pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas izaugsmi un darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas mērogā".
Vienlaikus LDDK ieskatā būtu jāparedz grozījumi, kas paredzētu iedibināt līdzvērtīgu kārtību gan praksēs, gan darba vidē balstītās mācībās attiecībā uz stipendiju izmaksāšanas kārtību. Pašreizējā kārtība paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus tikai audzēkņiem, kuri profesionālajā izglītībā ir iesaistīti darba vidē balstītās mācībās. Tā kā šis atvieglojums nav attiecināts uz praksēm, profesionālās izglītības audzēkņiem, kas ir iesaistīti praksēs, nevis darba vidē balstītās mācībās, nav iespēja saņemt uzņēmuma maksātu stipendiju, atzīmēja LDDK.
LDDK rosina papildināt regulējumu, nosakot augstākajā izglītībā studējošajiem pieejamo stipendiju apmēru un ar to saistītos darba devēja nodokļu atvieglojumus. Darba devēji norādīja, ka augstākajā izglītībā šobrīd ne praksēs, ne darba vidē balstītās mācībās nav atrunāts atvieglojums stipendijas izmaksai prakses vai darba vidē balstītu mācību laikā uzņēmumā.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku un veicinātu studējošo praktizēšanos un profesijas apguvi reālās darba vietās atbilstoši apgūstamajai kvalifikācijai, LDDK ieskatā būtu nepieciešams noteikt, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikta stipendija, kuru studējošais saņem par praksi vai darba vidē balstītās mācībās uzņēmumā.
