Jāmaina paradumi
Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas nozīmē, ka arī Latvijai būs ievērojami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomi jeb SEG emisjas. Latvijā lielāko emisiju apjomu – 36% – rada enerģētikas sektors. Tajā ietilpst arī apkures nodrošināšana ziemā. Otrajā vietā ir transporta sektors (30%), bet trešajā – lauksaimniecība (21%).
Transporta sektoram emisiju apjoms līdz 2050. gadam jāsamazina par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, bet visām nozarēm kopā emisijas jāsamazina par 55% līdz 2030. gadam. "Protams, tā ir ļoti, ļoti augsta ambīcija, mēs esam tai pievienojušies," atzina Satiksmes ministrijas valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe.
Mērķis ir panākt emisiju samazināšanu uz autotransporta lietošanas rēķina. Bet kā to paveikt? Ir divi risinājumi. Pirmais – iedzīvotāju paradumu maiņa, un otrs – atteikšanās no transportlīdzekļiem, kurus darbina dīzelis vai benzīns. Ar atteikšanos no auto, kuri darbojas ar fosilo kurināmo, viss ir skaidrs. Pamazām arvien vairāk mūsu dzīvēs ienāks elektroauto.
Bet kas slēpjas zem mērķa iedzīvotāju paradumu maiņa? 2021. gadā veikts pētījums par mobilitātes paradumiem pilsētvidē Latvijā parāda, ka 55% iedzīvotāju savās ikdienas gaitās pārvietojas ar automašīnu vieni paši, 13% – kā auto pasažieri, vēl 13% pārvietojas ar autobusu, 5% – ar tramvaju, 5% – ar vilcienu, 6% –ar kājām, 2% – ar velosipēdu, bet vismazāk ar motociklu, mopēdu un taksometru.
"Šī ir mūsu ikdiena, kurai patiesībā būtu jāmainās. Ja gribam zaļāku vidi, mums vispirms ir jāmaina sevi un savi paradumi," norādīja Austrupe.
Mazāk trokšņu, bet ne elektrības patēriņa
Paradumu maiņa nozīmē pārsēsties uz sabiedrisko transportu. Par Latvijas transporta sistēmas mugurkaulu nākotnē kļūs dzelzceļš. Pirmie soļi ir sperti – beidzot esam tikuši pie jauniem elektrovilcieniem. Vai tie patērē mazāk elektrību kā vecie? Īsti ne, jo jaunie transportlīdzekļi aprīkoti ar kondicionieri, pasažieriem ir iespēja tajos uzlādēt savas mobilās ierīces, visur ir videonovērošanas sistēmas, ekrāni un tā tālāk. Bet ir citas labas lietas.
"Jaunie vilcieni ir krietni samazinājuši trokšņu līmeni. Jauno vilcienu gaita ir krietni vienmērīgāka, lēzenāka. Tas ir patīkami gan braucējiem vilciena salonā, jo var sarunāties bez balss pacelšanas, un arī apkārt dzīvojošiem cilvēkiem ir vieglāk. Vēl jaunajiem vilcieniem ir elektrodinamiskās bremzes – tiek bremzēts ar dzinējiem un attiecīgi mazāk tiek nodeldēti bremžu kluči," skaidroja "Vivi" (iepriekš "Pasažieru vilciens") pārstāve Sigita Zviedre.
Tas nozīmē mazāk putekļu dzelzceļa tuvumā. Bremzējot daļu enerģijas var atgūt, un, pareizi attīstot dzelzceļa infrastruktūru, bremzēšanas laikā saražoto elektrību būšot iespējams atdot atpakaļ tīklā. Ja vēl izdotos modernizēt sliežu tīklu, vilciena ātrums varētu sasniegt pat 160 kilometru stundā, kas nozīmē – cilvēki ātrāk varētu nonākt no punkta A punktā B. Viens vilciena sastāvs var pārvadāt aptuveni 900 cilvēku, sēdvietu skaits ir ap 400.
Tomēr visur ar vilcieniem nevarēs aizbraukt. Starp reģioniem vēl labu laiku kursēs ierastie dīzeļdzinēja autobusi, ja vien nebūs izrāviena ūdeņraža tehnoloģijā vai elektrotransportam jaudīgāku bateriju attīstībā.
Un, tā kā lielākie izmeši rodas tieši pilsētās, liels uzsvars tiks likts uz izmaiņām pilsētu iekšējā satiksmē.
Būs vēl vairāk elektroautobusu
Kamēr pie jaunajiem vilcieniem tikām kā pēdējie Baltijā, tikmēr ar elektroautobusiem ir otrādi. Rīgā šobrīd atrodas lielākais autobusu parks visā Baltijā – Rīga tikko tikusi pie 35 jauniem elektroautobusiem.
"Šie ir bezizmešu autobusi, un līdz ar to mēs padarīsim Rīgas gaisu daudz tīrāku. Tāpat arī mazinās trokšņu piesārņojums, salīdzinot ar ar iekšdedzes dzinēju autobusiem. Un ilgtermiņā mēs zinām, ka šie autobusi būs ekspluatācijā lētāki nekā esošie dīzeļa autobusi, kaut arī sākotnējās investīcijas, tos iegādājoties, ir nedaudz lielākas," norādīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes loceklis Andris Lubāns.
Pirms elektroaututobusu iegādes notika rūpīgi sagatavošanās darbi. Ar to, ka nopērk jaunus autobusus, ir par maz.
"Elektroautobusi tik tiešām nāk kopā ar infrastruktūru, kas ir jāsagatavo. Tas ir pietiekami liels, nopietns darbs, jo ir jāparedz pietiekami lielas jaudas enerģijas pievadi situācijā, kad visi šie autobusi lādējas teju vai vienlaicīgi. Mūsu parkā ir izbūvēta 21 elektrouzlādes iekārta, lēnās uzlādes iekārta un katra no šīm iekārtām spēj lādēt divus autobusus vienlaicīgi. Tātad kopā 42 autobusus spējam uzlādēt. Lēnā uzlāde ir plānota pamatā nakts laikā. Dienā autobuss pārvadās pasažierus un naktī uzņems nepieciešamo enerģijas daudzumu nākošās dienas darbam," turpināja Lubāns.
Paralēli tam vairākās vietās pilsētā tikšot uzstādītas arī elektroautobusu ātrās uzlādes stacijas. Vissliktākajos laika apstākļos – brīžos, kad ir auksts, ceļu klāj sniega kupenas – un kad ir liels pasažieru skaits, elektroautobuss ar pilnu uzlādi var nobraukt 170 kilometru, kas pilsētas autobusam ir pilnīgi pietiekami.
Pusotra gada laikā šiem transportlīdzekļiem varētu pievienoties vēl 17 jauni. Garantija akumulatoriem ir astoņi gadi. Nākotnē, visticamāk, elektroautobusu Rīgas un citu pilsētu ielās būs vēl vairāk.
"Akumulatoru tehnoloģijas attīstās pa gadiem, pa mēnešiem. Pēc 8 gadiem mēs runāsim pilnīgi citās kategorijās, jo viena apjoma baterijā dabūsiet iekšā daudz vairāk enerģijas, tā būs daudz vieglāka un tai būs daudz ātrāka uzlāde, tā turklāt būs lētāka," norādīja Lubāns.
Jaunie vilcieni un autobusi ir pirmie soļi, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus.
Cer uz pasažieru skaita pieaugumu
Zviedre norādīja, ka, ieviešot jaunus un ērtākus vilcienus, pasažieru skaits pieaug: "Ceram, ka arī mūsu pasažieri novērtēs šos vilcienus un braucēju kļūs vairāk. Tas ir arī videi draudzīgākais pienesums – jo vairāk cilvēku no savām automašīnām pārsēdīsies sabiedriskajā transportā, jo mazāka ietekme būs uz vidi."
Tomēr ne visus būs tik viegli pārsēdināt sabiedriskajā transportā.
"Šobrīd ļoti labi mēs redzam, ka Rīgas sabiedriskais transports ir pārpildīts un nav tas ērtākais ļoti daudziem cilvēkiem, tāpēc arī izvēlas privāto auto," atzina Austrupe.
Un tā tas ir ne tikai Rīgā. Tā kā klimatneitralitātes mērķi būs jāsasniedz, pilsētu galvām būs jāpanāk, lai sabiedriskais transports nav pārpildīts un cilvēki ar to vēlētos braukt. Maršrutu un kursēšanas grafiku pārplānošana un lielāks skaits transportlīdzekļu būs pareizā veiksmes atslēga. Proti, nevis sodīt ar lielākām stāvvietu cenām privāto auto īpašniekus, bet piedāvāt viņiem patīkamu un ērtu alternatīvu.
"Vēl viena joma, pie kā mēs strādājām, ir kolektīvā pārvietošanās jeb koplietošana. Jebkurš var izvēlēties auto no koplietošanas platformām, nebraucot ar savu auto ikdienā, bet paņemot šo pakalpojumu savām vajadzībām," piebilda Satiksmes ministrijas pārstāve.
Viss sasniedzams 15 minūšu laikā
Neizbēgami, ka arvien vairāk tuvākajos gados sāksim dzirdēt par tādu terminu kā "15 minūšu pilsēta".
"Pilsēta būtu jāsaplāno tādā veidā, lai cilvēks ar kājām, bez automašīnas varētu 15 minūšu laikā sasniegt visus stratēģiskos objektus, kas viņam ir nepieciešami – skola, veikals, aptieka un tamlīdzīgi. Jāņem vērā, ka transports kā nozare viens pats nesasniegs nekādus mērķus, mums ir jāstrādā mijiedarbībā ar citām nozarēm," norādīja Austrupe.
Bet tam visam ir nepieciešams finansējums, un naudas vajadzēs daudz.
"Tie pilnīgi noteikti ir miljardi. Tās ir milzīgas summas, kuru mums diemžēl nav. Un šobrīd vienīgais finanšu avots, ar ko mēs rēķināmies, ir Eiropas Savienības fondi," apliecināja Satiksmes ministrijas pārstāve.
Taču arī ar Eiropas fondiem būs par maz.
