Slovēnija piemēru ņēmusi no citām Eirozonas valstīm
Slovēnijas valdība ir nolēmusi sekot citu Eiropas Savienības (ES) valstu piemēram un ieviest pagaidu nodokli banku virspeļņai. Premjerministrs Golobs neslēpa, ka smēlies iedvesmu no citām Eirozonas dalībvalstīm. Pirmdienas vakarā televīzijas intervijā Slovēnijas valdības vadītājs sacīja, ka komercbankas ir vieni no retajiem ieguvējiem no pašreizējās ekonomiskās situācijas. Tādēļ tām ir jāizrāda solidaritāte ar pārējo sabiedrību.
Kā zināms, Eiropas Centrālā banka turpina celt procentlikmes, lai ierobežotu inflāciju. Tās prezidente Kristīne Lagarda jūlija beigās deva mājienu, ka šāda politika varētu turpināties vēl kādu laiku, jo inflācija Eirozonā vēl nav atgriezusies 2% robežās.
"Notikumu attīstība kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes apliecina mūsu prognozes, ka atlikušajos gada mēnešos inflācija turpinās samazināties, bet ilgāku laiku paliks virs nospraustā mērķa," norādīja Lagarda.
Slovēnijā komercbanku aktīvus tiek plānots aplikt ar 0,2% nodokli. Pēc valdības aprēķiniem tas varētu ienest ap 100 miljoniem eiro gadā.
Tā kā nodokli ir plānots saglabāt piecus gadus, tad kopējie ieņēmumi varētu sasniegt 500 miljonus eiro. Šos līdzekļus novirzīs plūdu skarto reģionu atjaunošanai.
Slovēniju visu pagājušo nedēļu plosīja nemitīgas vētras un spēcīgs lietus, kas izraisīja milzīgus plūdus un zemes nogruvumus. Dabas stihija piespieda tūkstošiem cilvēku evakuēties un prasīja vismaz sešu cilvēku dzīvību. Plūdos tika pārrauti tilti un dambji, izskaloti ceļi, kas joprojām ir nošķīruši no civilizācijas vairākus ciemus.
Citviet Eiropā nodokļa ieņēmumus novirza dzīves dārdzības mazināšanai
Citur Eiropā no banku virspeļņas nodevām un nodokļiem iegūtos līdzekļus plāno novirzīt dažādiem mērķiem. Piemēram, Lietuva šo naudu sola veltīt aizsardzības tēriņiem.
Lietuvas finanšu ministre Ģintare Skaiste maijā sacīja, ka tas varētu motivēt bankas arī maksāt augstākas procentlikmes par depozītiem: "Vienīgais veids, kā bankas varētu maksāt mazāku solidaritātes nodevu, ir uzlabojot nosacījumus iedzīvotājiem un maksājot lielākas procentlikmes par fiksēta termiņa depozītiem. Ja tas notiks, tad es domāju, ka Lietuvas iedzīvotāji iegūs no šī lēmuma."
Savukārt Itālijas valdība sola veltīt iegūtos līdzekļus tam, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem tikt galā ar pieaugošo dzīves dārdzību un hipotekāro kredītu maksājumiem.
Sākotnēji paziņojums par jauno nodokli ir izraisījis šoku Itālijas finanšu tirgos. Banku akciju cenas sāka samazināties. Tādēļ Finanšu ministrija bija spiesta iejaukties un precizēt priekšlikumu, kas būtībā samazināja šo nodokli. Tas ļāva stabilizēt Itālijas finanšu tirgu.
Banku virspeļņas nodoklis ir ieviests arī Spānijā un Ungārijā. Amatpersonas Budapeštā tomēr paziņoja, ka bankas varēs samazināt savus virspeļņas nodokļa maksājumus, ja aktīvāk pirks valsts vērtspapīrus.
Francijā un Vācijā šādu nodokli neapspriež
Turpretī Francijā un Vācijā šādi nodokļi pašlaik netiek apspriesti.
Vācijā tas tiek skaidrots ar koalīcijas līgumā ietverto vienošanos nepalielināt nekādus nodokļus.
Savukārt Francijā spēkā ir likums, kas ierobežo kredītu procentu pieaugumu. Tāpat Francijā pastāv arī populāra noguldījumu programma, kuras atdeve ir sasaistīta ar inflāciju. Tādēļ tās likmes aug straujāk nekā tradicionāliem depozītiem.
KONTEKSTS:
Eiropas Centrālā banka (ECB) jūlija beigās jau devīto reizi gada laikā nolēma paaugstināt procentu likmes. Šoreiz kāpums bija par 0,25 procentiem. Galvenā bāzes procentlikme tika paaugstināta līdz 4,25%, savukārt depozīta likme uz nakti paaugstināta līdz 3,75%. Jaunās likmes stājās spēkā 2. augustā.
Vairākas Eiropas Savienības valstis nolēmušas aplikt banku ienākumus ar virspeļņas nodokli, lai no nodokļa gūtos ieņēmumus izmantotu, piemēram, lai palīdzētu hipotekāro kredītu īpašniekiem un samazinātu citus nodokļus.
Līdzīgu "solidaritātes nodokli" bankām piemērojusi arī Lietuva. Arī Latvijas komercbankām varētu nākties turpmāk valsts budžetā maksāt lielāku ienākumu daļu nekā līdz šim. Iespaidīgie peļņas rādītāji apvienojumā ar kūtro kreditēšanu pamudinājuši politiķus no pārrunām ar bankām pievērsties radikālākām pārliecināšanas metodēm – nodokļu izmaiņām.
