Grigulis skaidroja, ka ir uzņēmies atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, tāpēc esot laiks atkāpties. Ja atkāptos krīzes laikā, tā jau būtu sava veida bēgšana – par savu aiziešanu no uzņēmuma tieši šobrīd, skaidroja Grigulis.
Grigulis arī uzsvēra, ka uzņēmums krīzes laikā ir audzis, esot izstrādāts rīcības plāns, ir panākts, ka "Škoda" rīkojās atbildīgi, taču noslēdzoties šim posmam, viņaprāt, ir laiks uzņemties atbildību arī pašam.
"Katrs AS "Pasažieru vilciens" darbinieks atbildīgi un ar augstu pašatdevi pildīja savus pienākumus, sadarbojās gan uzņēmumā, gan ar citiem nozares dalībniekiem, ieviešot un īstenojot risku mazināšanas plānu.
Kad plāns ir veiksmīgi ieviests, es nolēmu mazināt publisko spiedienu un atkāpties no valdes priekšsēdētāja amata," paziņojumā skaidroja Grigulis.
"Liels darbs ir izdarīts, ir milzīgs posms izdarīts. Es uzskatu, ka mēs esam veiksmīgi izgājuši no krīzes, uzņēmums ir bijis spēcīgāks, tas kļūs spēcīgāks. Un visi 1000 darbinieki, kas piedalījušies – ir jābūt atbildīgiem. Gan no konduktoriem, no mašīnistiem līdz pat valdei," sacīja Grigulis.
Zināms, ka arī ceturtdienas, 7. marta, rītā bija ietekmēta vilcienu kustība līnijā Rīga–Tukums, tomēr, kā skaidroja Grigulis, traucējumi bijuši saistīti ar problēmām dzelzceļa infrastruktūrā – konstatēti strāvas padeves pārrāvumi. Vienlaikus Grigulis piebilda, ka uzņēmumam priekšā vēl ir jauni izaicinājumi, tostarp uzbūvēt jauno remonta centru, pieņemt atlikušos "Škoda Vagonka" vilcienus, ieviest starptautiskus pārvadājumus.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka zinājis par Griguļa lēmumu atkāpties no amata, taču atturējās plašāk komentēt šo soli.
Vienlaikus Briškens atzina, ka Grigulis nav vainojams pie 10 gadus ilgušajām problēmām vilcienu iepirkumā un ar savu atkāpšanos viņš faktiski uzņemas atbildību.
Ministrs sacīja, ka Griguļa lēmuma vērtēšana ir uzņēmuma jaunās padomes kompetencē, kas esot aktīvi ķērusies pie darba "Pasažieru vilcienā". Tostarp februārī panākti augsti vilcienu punktualitātes rādītāji. Tiesa, solīt to, ka vilcieni vairs nekavēsies, nevar, tomēr procesi uzņēmumā sakārtoti tā, lai iespējami ātrāk novērstu iespējamos kavējumus.
Grigulis "Pasažieru vilciena" valdes locekļa amatu ieņēmis kopš 2017. gada. 2022. gadā uzņēmuma padome viņu pārvēlēja amatā ar pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem.
"Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Artis Grinbergs rakstiski apliecināja, ka uzņēmuma darbība un tā stabilitāte nav traucēta. Padome tuvākajā laikā pieņems lēmumu par tālākām rīcībām attiecībā uz valdes priekšsēdētāja vakanto vietu.
Pārējie divi "Pasažieru vilciena" valdes locekļi – Aldis Daugavvanags un Raitis Nešpors – amatus saglabā.
Uzņēmuma padome tuvākajā laikā pieņems lēmumu par tālākām rīcībām attiecībā uz valdes priekšsēdētāja vakanto vietu.
KONTEKSTS:
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās, bet pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem sāka 2023. gada 15. decembrī.
Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte. Nedienas un jauno vilcienu reisu atcelšana turpinājusies arī pēc tam.
Turklāt jaunajos vilcienos nav velonovietņu, kuru ierīkošana varētu izmaksāt vairāk nekā miljonu eiro.
