2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 12% un sasniedza 1525 eiro "uz papīra", liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Algu kāpumam ir vairāki iemesli
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk – par 20% – augusi lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, seko ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozare, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozare, transporta un uzglabāšanas, enerģētikas nozare. Par 14,6% algas augušas arī valsts pārvaldē.
Straujākais algu pieaugums bija Pierīgā un Vidzemē, bet vislabāk atalgotās nozares ir finanses, informācijas un komunikācijas nozare.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs vērtē, ka algu kāpumam ir trīs galvenie iemesli – situācija darba tirgū, minimālās algas palielināšana no 500 līdz 620 eiro un inflācija.
"Iepriekšējā gadā bija ļoti augsta inflācija, tātad mums pieauga cenas produktiem un pakalpojumiem, un pakāpeniski šis efekts sāk iestrādāties arī algās. Šis efekts joprojām turpinās. Vēl mums bijis arī minimālās algas kāpums, kas ietekmē arī šā ceturkšņa statistiku, un arī trešais faktors ir darba tirgus," norāda Migunovs.
"Bezdarba līmenis ir samazinājies, un tāpēc ir mazāks darbaspēka piedāvājums, kas arī mudina darba devējus palielināt algas, jo vienkārši nav, kam strādāt. Darba devēji savā starpā sāk konkurēt par darbiniekiem."
Joprojām atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa
Demogrāfiskās situācijas dēļ darba tirgū ienāk mazāk jaunu cilvēku, nekā dodas pensijā.
Taču bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš arī uzsver, ka atalgojuma ziņā joprojām atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa.
"Ja skatāmies mūsu ienākumu līmeni, tas joprojām ir 70–80% no Eiropas vidējā. Tad nu ienākumu konverģence, lai cilvēki paliktu Latvijā, nebrauktu prom un darba devēji atrastu darbiniekus, algas ir jāceļ, un faktiski šis process arī turpinās, to mēs redzam.
Visticamāk, pārskatāmā nākotnē algas Latvijā turpinās augt, jo noķert Eiropas vidējo līmeni tik ātri neizdosies.
Savukārt demogrāfiskā situācija, strādājošo skaita samazināšanās, tur nekādas izmaiņas nav tuvākajā laikā gaidāmas."
LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne vērtē, ka algu pieaugums joprojām nekompensē inflāciju un tarifu kāpumu.
"Mēs visi redzam, ka sadārdzinājums ir krietni lielāks, nekā oficiāli statistika mums parāda šo skaitli. Neskatoties uz algu pieaugumu, reālais dzīves līmenis iedzīvotājiem kopumā ir pasliktinājies.
Piemēram, laikā, kad cenas ceļas uz augšu, siltumapgādes tarifi būs lielāki par 30–40%, jo palielinās energoresursu cenas, izejvielas ir kļuvušas dārgākas. Taču, kad tās ir pazeminājušās, cenas samazinās par 3,5%. Pat šī alga, šī brīža kāpums nav nosedzis to dzīves līmeņa samazinājumu, kas bijis iepriekšējā periodā."
Turpmāk algu pieaugums būs lēnāks
Arī straujais kredītprocentu kāpums ir viens no iemesliem algu pieaugumam.
"Līdz ar to jautājums ir par konkurētspēju uzņēmumiem, iedzīvotājiem par viņu maksātspēju, jo viņiem ir objektīva vajadzība pēc lielākas darba samaksas," norāda Leitāne.
"Tā alga, pieaugums nekompensē to dārdzības pieaugumu, kas faktiski ir bijis. Un rezultātā tad rodas jautājums, ko iesāk tas darbinieks? Cilvēkam, nesaņemot adekvātu algu, viņš aiziet uz citu nozari. Tajā citā nozarē viņš, protams, mēģina arī dabūt lielāko algu, nu, rezultāts ir tāds."
Bremzējoties Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, algu kāpums turpmāk būs lēnāks nekā līdz šim, tomēr turpināsies, un to veicinās arī nākamgad iecerētā minimālās algas palielināšana.
