ĪSUMĀ:
- Pēc pandēmijas atkal pieejami pakalpojumi, pieprasījums pēc precēm krīt.
- Eiropas Centrālā banka kāpina procentlikmes, tas bremzē būvniecību un investīcijas – visvairāk cieš "kocinieki".
- Latvijā maijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 8,8%.
- Latvijā noskaņojums pozitīvāks nekā kaimiņvalstīs, neparedz nodarbinātības samazinājumu.
Ekonomika atgūstas no pandēmijas – slikti preču ražotājiem
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš komentārā medijiem norādīja, ka energocenu krīze, inflācijas izraisīts pirktspējas kritums, kredītprocentu likmju kāpums, kā arī Covid-19 pandēmijas beigas ir samazinājušas pieprasījumu pēc precēm gan Latvijā, gan pasaulē.
Āboliņš piebilda, ka ražošanas kritums šogad jāvērtē, ņemot vērā iepriekšējos gadus, kad rūpniecībai klājās ļoti labi, kad pandēmijas laikā pakalpojumi bija mazāk pieejami un pieauga pieprasījums pēc precēm.
Divu gadu laikā – no pandēmijas sākuma līdz pērnā gada vidum – ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā pieauga par aptuveni 20%, savukārt apgrozījums eiro izteiksmē pat vairāk nekā 40%, atgādināja Āboliņš.
Tagad noliktavas atkal ir gana pilnas, pakalpojumu nozares var pilnvērtīgi darboties, un ražošanas apjomi atgriežas pirmspandēmijas līmenī.
"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš savukārt komentārā medijiem norādīja, ka turpinās normālas patēriņa struktūras atjaunošanās, pakalpojumiem augot uz preču rēķina.
"Šobrīd process, kas ir veselīgs sabiedrībai un ekonomikai kopumā – pandēmijas seku pārvarēšana – nāk par sliktu preču nozarēm," skaidroja Strautiņš.
Procentlikmju dēļ cieš "kocinieki" un būvmateriālu ražotāji
Līdz ar straujo procentu likmju kāpumu Eiropā strauji atdziest mājokļu tirgi, un to jūt arī Latvijas ražotāji, krita kokizstrādājumu, nemetālisko izstrādājumu, būvmateriālu, mēbeļu ražošanas apjomi, norādīja Āboliņš.
Strautiņš skaidroja, ka "tas, ka procentu likmju kāpums ir pārsniedzis gaidīto, nozīmē arī ilgākas krīzes risku mājokļu celtniecībā."
Bet "arī starp kociniekiem šogad ir lieli kontrasti – īpaši nejauks šis gads ir kokzāģētavām un mēbeļu ražotājiem", bet saplākšņa ražotājiem šis ir vēl viens izcils gads – pārdošanas cenas turas augstā līmenī, tikai tagad iezīmējas to samazināšanās tendence, bet izmaksas ir sarukušas ievērojami. Saplākšņa ražotāju tirgi atšķiras no pārējās kokapstrādes, tajos daudz lielāka loma ir transportlīdzekļu ražošanai, bet daudz mazāka – celtniecībai.
Savukārt visstraujākais kritums ir reģistrēts poligrāfijā – maijā par 32%, gadā gandrīz tas pats. "Nepatikšanu gadījumā uzņēmumi vispirms samazina apmācības un mārketinga izdevumus, to jūt šī nozare – reklāmas drukas apjomi strauji krīt," skaidroja Strautiņš.
Tomēr citās nozarēs turpinās izaugsme. Piemēram, datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana pieauga.
Maijā rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 8,8%
2023. gada maijā, salīdzinot ar 2022. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Ražošanas apjoma kritums bija apstrādes rūpniecībā – par 7,7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,9%, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 15,3% (saruka koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas apjoms un gāzes piegāde patērētājiem).
Produkcijas apjoms saruka divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (attiecīgi par 13,7% un 3,1%).
Ražošanas apjoms samazinājās arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 32%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 17,8%, automobiļu, piekabju un puspiekabju (automobiļu detaļu un piederumu) ražošanā – par 5,6%, kā arī ķīmisko vielu ražošanā – par 4,9%.
Produkcijas apjoma kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 32,6%, kā arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 49,9%.
Pieaugums tika novērots arī elektrisko iekārtu ražošanā – par 6,5%, dzērienu ražošanā – par 5,2%, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 14,8%. Pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – apjoms ir pieaudzis par 3,4%.
2023. gada maijā, salīdzinot ar 2023. gada aprīli, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,1%.
Ražošanas apjoma pieaugums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,7 %, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē – kritums par 14,8%.
Latvijā noskaņojums pozitīvāks nekā kaimiņvalstīs
Šobrīd situācija ir sarežģīta visā Baltijas rūpniecībā, bet uzņēmēju noskaņojums Latvijā ir labāks. Igaunijā rūpniecības noskaņojuma indekss jūnijā bija 24,7 punktus zem vēsturiski vidējā, Lietuvā 13,1 punktu, bet Latvijā – 5,3 punktus zem tā. Latvijā rūpniecības nodarbinātības prognozes ir gandrīz neitrālas, Lietuvā un Igaunijā iezīmē ievērojamu nodarbinātības samazināšanos, norādīja Strautiņš.
"Mūsu valstij nav iespējams ietekmēt pasaules ekonomikas uzplūdus un atplūdus. Taču ir iespējams cīnīties par investīciju piesaisti. Valsts mēroga investīciju projekti aizvadītajā desmitgadē ir bijuši pārāk vērsti uz tranzīta nozari, nepietiekami būvējot rūpniecībai nepieciešamo "pēdējās jūdzes" infrastruktūru – pievedceļus rūpnīcām, ielas industriālajos rajonos, pieslēgumus elektrotīkliem un ūdensapgādei," piebilda Strautiņš.
Bet līdz ar ražošanas apjomu kritumu rūpniecībā mazinās arī inflācijas spiediens, skaidroja Āboliņš.
Viņš paredz, ka vājš pieprasījums Latvijas rūpniecībā saglabāsies līdz šī gada beigām un šogad kopumā ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt par 4–6%. Vienlaikus, līdz šī gada nogalei krājumu līmenis un pieprasījums būs normalizējies, un jau nākamā gada sākumā Latvijas rūpniecība atkal varētu atgriezties pie pozitīvas izaugsmes.
