Tas darīts pēc pētījumiem, kuros secināts, ka šādas informācijas pašlaik pietrūkst un iedzīvotāji labprāt to vēlētos saņemt.
Sveces, mitrās salvetes un laša konservi. Tie ir daži no produktiem, ar kuriem Zviedrija iesaka nodrošināties katrai mājsaimniecībai, ja nu pēkšņi drošības situāciju valstī destabilizētu terorakti, kiberuzbrukumi, dabas kataklizmas vai pat karš.
"Ir informācijas deficīts.
To mēs esam secinājuši vairākās izmeklēšanās fokusgrupās. Tajās arī redzams, ka Zviedrijā dzīvojošie cilvēki vēlas saņemt informatīvu atbalstu par to, kā sagatavoties potenciālas krīzei, saņemt padomus par ēdienu, ūdeni, elektrību, komunikācijām un tā tālāk," norāda Zviedrijas amatpersonas.
Brošūra “Ja izraisās krīze vai karš” sagatavota pēc valdības pieprasījuma un publicēta 13 valodās.
Tajā teikts, ka mērķis ir uzlabot valsts iedzīvotāju spējas tikt galā ar jebkuru situāciju gadījumos, kad sabiedrisko pakalpojumu sniegšana var tikt ierobežota.
Informatīvajos materiālos var uzzināt, ka ir vērts uzglabāt tādus ilgi uzglabājamus produktus kā rīsi, ievārījums vai enerģijas batoniņi.
Iedzīvotāji tiek brīdināti par iespējamu elektrības pazušanu un aukstumu, iesakot uzturēties vienā istabā, kurā logi aizsegti ar segām, nēsāt biezas vilnas apģērbu. Tiek ieteikts arī neaizmirst par radio ar baterijām.
"Manuprāt cilvēki aizmirst par radio, kas ir ļoti svarīgs.
Nepieciešams tāds, kas strādā bez elektrības. Manējo pat iespējams uzgriezt un uzlādēt ar saules enerģiju. Tas arī strādā kā lukturis," stāsta zviedriete Eva Lardberga, kura par sagatavošanos krīzes situācijām jau domājuši iepriekš.
Zviedrijas mediji ziņo, ka šādi bukleti pilsoņiem tika izplatīti jau kopš Otrā pasaules kara, taču tas tika izbeigts astoņdesmitajos gados.
Tagad īpaša uzmanība pievērsta arī jaunākajiem hibrīddraudiem, piemēram, klāstīts kā atšķirt propagandu un viltus ziņas no patiesas informācijas.
Zviedrija nav pirmā Eiropā, kas atjaunojusi šādu informatīvu kampaņu. Pirms diviem gadiem Vācijas amatpersonas ieteica iedzīvotājiem uzkrāt ūdeni un ēdienu, ar ko krīzes gadījumā pietiktu vismaz desmit dienām. Arī Lietuva informēja savus pilsoņus par to, kā būtu jārīkojas krīzes situācijās un pavisam konkrēti - iebrukuma gadījumā no Krievijas. Lietuviešu bukletos bija pat minēts. kā pamanīt Krievijas tankus un kā izdzīvot dabā. Valstis informatīvās kampaņas gan tieši, gan netieši saista ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā.
Neilgi pēc Krimas aneksijas Zviedrija arī konstatēja, ka tās bruņotie spēki ilgstoši bijuši pārāk orientēti uz starptautiskām misijām un sāka ieviest pārmaiņas valsts teritorijas pamatīgākai aizsargāšanai, tostarp sarīkojot vērienīgākās militārās mācības pēdējo 20 gadu laikā un atjaunojot gan obligāto militāro dienestu, gan militāro garnizonu Gotlandes salā.
