"Pēc manis atnāca. Kas izmainījās? Mani meklē Krievijas Federālais drošības dienests. Es sāku justies kā īsts partizāns pagrīdnieks. No vienas puses tas ir adrenalīns un ir jautri. No otras puses es saprotu, ka tas nepavisam nav jautri, ja mani noķers," pastāstīja žurnālists.

Drošības apsvērumu dēļ Latvijas Televīzija ar viņu sazinājās bez video. Vairāk nekā mēnesi pēc LTV pirmās sarunas Riženko vēl aizvien ir Krievijas okupācijas spēku meklēšanā. Viņam ir atslēgas no apmēram 10 dažādiem dzīvokļiem, kur viņš slēpjas no okupācijas varasiestādēm. Un pamatoti. Pēc Konstantīna aplēsēm, kopš Krievijas okupācijas sākuma pazuduši aptuveni 800 pilsētas iedzīvotāji. Dzīvi vai gājuši bojā, to neviens nezina. 

"Cilvēki, kuri nav okupācijā un kuri nav bijuši okupācijā, viņi to vienkārši nesapratīs. Bet, lūk, kopējā sajūta... Tāda sajūta, ka nevari brīvi ieelpot.

Proti, skaties pār plecu, centies runāt klusāk, centies vairāk ierobežot savas darbības. Sadzīve ir palēninājusies maksimāli, cik tā varēja palēnināties," stāstīja Riženko.

Tā ir palēninājusies, taču nav apstājusies. Žurnālists pastāstīja, ka ūdens, elektrība un gāze Hersonas iedzīvotājiem vēl joprojām ir, pateicoties godprātīgajiem komunālo pakalpojumu jomas darbiniekiem. 

Riženko par viņiem stāstīja: "Es zinu, ka viņiem bija tāda pavēle vai protokols, ka viņiem ir jāpamet viss un jāaizbrauc. Lai visas komunikācijas paliek uz okupantu sirdsapziņas. Taču cilvēki nespēja aizbraukt un pamest dzimto pilsētu ar tās iedzīvotajiem. Tāpēc viņi strādā un domā: kad Hersonu atbrīvos, viņiem pateiks, ka viņi bija okupantu līdzskrējēji, vai tomēr iedos medaļas un pateiks – paldies , ka nepametāt pilsētu! Nav skaidrs." 

Daudz grūtāk ir ar specifiskiem medikamentiem un pārtikas produktiem. Grūtāk dzīvot arī tiem senioriem, kuri pensiju saņem skaidrā naudā. Hersonā pašlaik trūkst skaidrās naudas. Savukārt Krievijas okupācijas iestāžu centienus Hersonā ieviest rubļus Riženko dēvē par propagandu. Praktiski tas nav iespējams, jo tad būtu jāpārprogrammē visi norēķinu termināļi uz rubļiem. Turklāt jāpārliecina visi tirgotāji pieņemt rubļus. 

"Viss tiek piedzīts 9. maijam. Maskava pateica - parādiet rezultātu, parādiet uzvaru. Viņi jau atskaitās. Bloķē šeit "Facebook", Instagram", ievieš rubļus. Visu palaiž. Taču, faktiski, izej ārā uz ielas un izrādās, ka neviens par to neko nav dzirdējis," norādīja žurnālists.

25. aprīlī Krievijas karavīri ieņēma Hersonas administrācijas ēku. Līdz tam virs administrācijas ēkas vēl plīvoja Ukrainas karogs. Okupācijas karaspēks kopā ar kolaborantiem ir iecēluši "jauno mēru". Vienlaikus pilsoniskā pretestība pilsētā ir apsīkusi, jo cilvēki esot iebiedēti. 

"Klusējam, dusmīgi elpojam viņu virzienā. Gaidām, kad mūs atbrīvos. Pilsoniskā pretestība ir nonākusi pie tā.  

No vienas puses mēs gaidām atbrīvošanu, bet no otras ir bail, ko mēs ieraudzīsim pēc okupantiem. Un ko viņi izdarīs ar gūstekņiem, kad atkāpsies," uzsvēra Riženko.

Tiek ziņots, ka Krievijas okupācijas spēki Hersonā plāno sarīkot fiktīvu referendumu par “Hersonas Tautas republikas” nodibināšanu. Līdzīgi kā 2014. gadā Doneckā, Luhanskā un Krimā. Taču Riženko pastāstīja, ka nekādi reāli sagatavošanās darbi nenotiek. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.