„Tagad ir būtiski saprast, vai Ukrainas un Kijevas tauta spēs kritiski izvērtēt varu. Kā mēs runājām ar daudziem politologiem, Ukrainā vēl nav izveidojusies pilsoniska izpratne. Tur nav tādu organizāciju kā „Sabiedrība par atklātību Delna”, „Providus” vai citas, kuras spētu sistemātiski pieiet politiķu darbībām un tās analizēt. Varbūt tās organizācijas ir, bet tajās neieklausās. Cilvēkos nav vēlmes kontrolēt politiķus,” skaidro žurnāliste.
Kā atzīst Olga Dragiļeva, ir sajūta, ka tiklīdz cilvēkiem kaut kas politikā nepatīk, viņi iziet Maidanā, taču viņi gaida brīnumus. „Viņi gaida, ka tūlīt atnāks Petro Porošenko – prezidents ar ļoti ierobežotām pilnvarām līdzīgi kā Latvijas prezidentam – un tūlīt pēc mēneša vai trim viss jau būs kārtībā: pilsoņu kara nebūs, pensijas pieaugs.”
„Man ir bažas, ka tās gaidas ir pārāk pārspīlētas. Tā sajūta, ka atnāks viens vadītājs un kaut ko dos tautai, tā sajūta cilvēkos ir. Un mēs redzēsim, vai ukraiņi ar laiku iemācīsies politiku saprast kā procesu,” saka radiožurnāliste.
Jau ziņots, ka sestdien, 24.maijā, notika Ukrainas prezidenta vēlēšanas. Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija joprojām turpina apkopot prezidenta vēlēšanu datus.
Pašlaik ir apkopoti 97% nodoto biļetenu un par Porošenko savas balsis atdevuši 54,5% vēlētāju.
Pagaidām nav gan zināms, kad varētu notikt Porošenko inaugurācija, taču Ukrainas pirmais vicepremjers Vitālijs Jarema paudis pārliecību, ka pēc prezidenta inaugurācijas uzsāktā pretterorisma operācija pāriešot pilnīgi jaunā kvalitātē.
