Zviedrija un Somija ir NATO draudzīgās neitrālās partneres. Nebūdamas alianses dalībvalstis, tās allaž ir paudušas atbalstu NATO aktivitātēm. Kā sabiedrotās valstis tās ir piedalījušās misijā Kosovā, Afganistānā, arī pretpirātisma operācijās Indijas okeānā.
Kopš Krievijas agresijas Ukrainā politiķi Zviedrijā un Somijā ne reizi vien ir izteikušies, ka neizslēdz iespēju, ka potenciāli arī varētu pievienoties aliansei.
Somijas aizsardzības ministrs Karls Haglunds nesen izteicies, ka līdz ar Ukrainas krīzi Somija un Zviedrija ir pietuvinājusies NATO tā, kā nekad agrāk. „Un tas ir paradoksāli, jo, es šaubos, ka tāds bija Krievijas plāns,” atzinis Haglunds.
Nesen medijos nonākušas vēstis, ka Somija gatavojas vērienīgām militārām mācībām Lapzemē, kurp dosies gandrīz 5000 karavīru un 1000 militāro transporta līdzekļu.
Somijas lielākie ikgadējie militārie manevri sākšoties ceturtdien un ilgšot divas nedēļas, līdz pat jūnija sākumam. Mācībās būšot iesaistīti tanki, artilērija un prettanku ieroči un manevri norisināšoties armijas poligonā, kas atrodas Rovaniemi un Kemijervi pašvaldībā, un šis ir lielākais militāro manevru poligons Rietumeiropā.
Līdz šim Somijas valdība gan ir izteikusies, ka valsts nejūtas apdraudēta no kaimiņienes Krievijas puses un ka to drīzāk satrauc iespējamās Eiropas Savienības ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tā kā tas varētu kaitēt arī Somijas labklājībai.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens savukārt jau iepriekš ir izteicies, ka abas Ziemeļvalstis ir laipni gaidītas aliansē:
„Mums jau ir partnerība ar Zviedriju un Somiju, un mēs esam nemitīgos kontaktos, un ar lielu interesi es sekoju līdzi diskusijām par drošības politiku abās šajās valstīs. Taču tām pašām ir jāizlemj, kā tās vēlas attīstīt savas attiecības ar NATO. Mēs augstu vērtējam abu valstu ieguldījumu, un ceram uz mūsu partnerības stiprināšanu, bet, vai iet tālāk – tas nu jāizlemj valstīm pašām.”
Tomēr, ja arī Zviedrijas un Somijas valdības politiskā griba būtu par labu dalībai NATO, tad sabiedrības doma patlaban nav noskaņota šajā virzienā. Jaunākās sabiedrības domas aptaujas rāda, ka 59% aptaujāto somu ir pret dalību NATO, un arī Zviedrijā atbalsts joprojām ir zems.
Analītiķi lēš, ka, ja ne pilnīga dalība NATO, tad tuvināšanās dažādos citos veidos drīzumā būtu droši sagaidāma, piemēram, Ziemeļvalstu aizsardzības sadarbībā.
Eksperti arī uzsver, ka Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO neizraisītu tik lielus protestus no Krievijas puses pretēji tam, kā tas bija, piemēram, Baltijas valstu gadījumā, vai kā tas ir tagad, kad aliansei cenšas tuvināties Gruzija.
