Zelenskis sacīja: "Dārgie ukraiņi! Šajā gadā atlikušas tikai dažas dienas. Mums jāapzinās, ka mūsu ienaidnieks mēģinās padarīt šo laiku mums tumšu un grūtu. Krievija šogad zaudēja visu, ko varēja. Bet savus zaudējumus tā cenšas kompensēt ar savu propagandistu ņirgāšanos pēc raķešu triecieniem mūsu valstij, mūsu enerģētikas sektoram. Es zinu, ka tumsa mums netraucēs novest okupantus līdz jaunām sakāvēm. Taču mums ir jābūt gataviem jebkuram scenārijam. Lūdzu, pievērsiet uzmanību gaisa trauksmes signāliem šajās dienās. Vēlreiz sameklējiet un atcerieties, kur atrodas tuvākais "neuzvaramības punkts"."
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals pavēstījis, ka partneru palīdzība enerģētikas nozares atbalstam uzņem apgriezienus. Partneri solījuši atbalstu gandrīz pusotra miljarda dolāru apmērā. Katru dienu ierodas papildu tehnika, lai salabotu bojāto infrastruktūru. Jau pienākušas vairāk nekā 200 energotehnikas kravas. Ģeneratoru sūtījumi turpina doties uz Ukrainu regulāri.
Tikmēr, kā pirmdien vēstīja uzņēmums "Ukrenergo", elektrības deficīts Ukrainā joprojām ir ievērojams. Piecos valsts apgabalos un Kijivā ieviesti avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumi.
Bet Ukrainas Valsts policijas priekšnieka preses sekretāre Marjana Reva paziņojusi, ka Vecgada vakarā komandantstunda Ukrainā netiks atcelta, un tie, kas to neievēros, tiks aizturēti. Komandantstunda Ukrainā aizvien ir spēkā katru dienu no pulksten 23 līdz pulksten 5. Arī pirotehnika un tās tirdzniecība un izmantošana gandrīz visā Ukrainas teritorijā ir aizliegta un policija reaģēs uz tās izmantošanu.
Bet turpinoties kaujām Ukrainas austrumos, Ukrainas aizstāvji Donbasā pēdējā diennaktī atvairījuši ienaidnieka uzbrukumus 16 apdzīvotām vietām.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs uzskata, ka Krievijas militārpersonas šobrīd nespēs pastiprināt ofensīvu pret Ukrainas pozīcijām, tādēļ principālas situācijas izmaiņas tuvākajā laikā nav gaidāmas. Bahmuta esot vienīgā vieta frontē, kur Krievijas armija šobrīd joprojām mēģina uzbrukt, tomēr kopš augusta nav guvusi īpašus panākumus. Savukārt raķešu triecienus Krievija turpina vairākās vietās, ne tikai austrumos, bet arī dienvidos, pēdējās dienās intensīvi apšaudot, piemēram, Hersonu.
Dzīvā spēka zaudējumi Krievijā
Tikmēr Ukrainas armija vēsta, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 102 tūkstošus. Aizvadītajā diennaktī Ukrainas karavīri iznīcinājuši vēl 550 iebrucējus. turpinoties kaujām Ukrainas austrumos, Ukrainas aizstāvji Donbasā pēdējā diennaktī atvairījuši ienaidnieka uzbrukumus 16 apdzīvotām vietām.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs uzskata, ka Krievijas militārpersonas šobrīd nespēs pastiprināt ofensīvu pret Ukrainas pozīcijām, tādēļ principālas situācijas izmaiņas tuvākajā laikā frontē nav gaidāmas. Bahmuta esot vienīgā vieta frontē, kur Krievijas armija šobrīd joprojām mēģina uzbrukt, tomēr kopš augusta nav guvusi īpašus panākumus.
Aicina Krieviju izslēgt no ANO Drošības padomes
Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija šodien aicinājusi ANO dalībvalstis izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes. Kā skaidrojis ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, šodien Ukraina spērusi svarīgu soli un uzsākusi procesu, kura mērķis ir izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un visas organizācijas. Oficiālā līmenī ministrija paudusi detalizētu un labi pamatotu nostāju par to, kāpēc Krievijas klātbūtne ANO Drošības padomes sastāvā ir neleģitīma, norāda Kuleba.
Ministrs gan atzina, ka Krievijas izslēgšana no Drošības padomes būs grūta, jo tam pretosies ne tikai Krievija.
Lielbritānijas izlūkdienesti norāda, ka kopš oktobra Krievijas militārpersonas galvenokārt koncentrējušās uz aizsardzības pozīciju izveidošanu daudzās Ukrainas frontes līnijas daļās. Runa ir par papildu prettanku un kājnieku mīnu lauku ierīkošanu. Tajā pašā laikā britu izlūki atzīmē, ka nopietna problēma Krievijas spēkiem, visticamāk, būs novērošanas aprīkojuma un apmācīta personāla trūkums, lai efektīvi uzraudzītu lielas jaunu mīnu lauku platības.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
