Prezidents sacīja, ka ir pateicīgs katram, kurš atbalstīja Ukrainu, kurš uzreiz pajautāja, ar ko palīdzēt, kurš nostājās blakus plecu pie pleca un palīdzēja saņemt valsts aizsardzībai nepieciešamo.
"Šis laiks, šīs 50 dienas man parādīja citādāk daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka tomēr ieraudzījis arī politiķus, kas
"izturējās tā, it kā viņiem nebūtu nekādas varas".
"Un ieraudzīju nepolitiķus, kas pa šīm 50 dienām izdarījuši vairāk nekā daži valsts darbinieki, kas pretendē uz līderību," uzsvēra Zelenskis.
Viņš gan piebilda, ka tas viss ir ''tikai virsbūve".
"Virsbūve virs tā, kā Ukrainu aizstāv mūsu cilvēki, visa mūsu tauta... 50 mūsu aizsardzības dienas – tas ir sasniegums. Miljoniem ukraiņu sasniegums. Katra un katras [sasniegums], kas 24. februārī pieņēma savu galveno lēmumu dzīvē – cīnīties, būt cilvēkam, nepadoties, un nenodot," sacīja Zelenskis.
Pārmet Vācijai un Ungārijai
Zelenskis ceturtdien intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja Vāciju un Ungāriju, ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.
Ja šāds embargo netiks ieviests, Krievija šogad var iegūt līdz 250 miljardiem britu mārciņu (302 miljardiem eiro) no savu energoresursu pārdošanas.
"Daži no mūsu draugiem un partneriem saprot, ka tagad ir cits laiks, ka tas vairs nav biznesa un naudas jautājums, (..) ka tas ir izdzīvošanas jautājums," uzsvēra Zelenskis.
Viņš kārtējo reizi aicināja citas valstis piegādāt Ukrainai vairāk ieroču un paziņoja, ka
Ukraina tos nesaņem pietiekami ātri, lai atvairītu Krievijas uzbrukumu.
"ASV, Lielbritānija, dažas Eiropas valstis – tās cenšas palīdzēt un palīdz. Tomēr mums tas ir vajadzīgs ātrāk, ātrāk un ātrāk. Atslēgas vārds ir "tūlīt''," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Ungārija ir paziņojusi, ka Krievijas gāzes pirkšana par rubļiem esot iekšējs tehnisks jautājums un nepārkāpšot sankcijas, kuras Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi Krievijai.
Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi ES dalībvalstis, ka pakļaušanās Krievijas prezidenta Vladimira Putina prasībai "nedraudzīgajām valstīm" par Krievijas gāzi maksāt rubļos pārkāps ES sankcijas, kas tika noteiktas Maskavai pēc iebrukuma Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem, un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
