Eirozonas finanšu ministri vienošanos par aizdevumu Kiprai panāca 10 stundu ilgās sarunās, kas ievilkās līdz agram sestdienas rītam. Tajās piedalījās arī Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi, Starptautiskā valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarda un Kipras prezidents Niks Anastasiadis. Glābšanas programmu vēl jāapstiprina vairāku eirozonas valstu parlamentiem, tomēr gaidāms, ka viss tiks nokārtots līdz mēneša beigām. Kiprai piešķirtais būs jau piektais aizdevums grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm pēc Grieķijas, Īrijas, Portugāles un aizdevuma Spānijas banku sektora glābšanai.
Kipras ekonomikas apjoms ir tikai 0,2% no eirozonas kopējā iekšzemes kopprodukta. Tomēr tās glābšana ir svarīga, lai saglabātu uzticamību eirozonai, ka tā atbalstīs grūtībās nonākušās monetārās savienības valstis. Uz to norādīja arī Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms: „Eirogrupa uzskata, ka palīdzība Kiprai ir pamatota, lai nodrošinātu gan Kirpas, gan kopumā eirozonas finansiālo stabilitāti. Tas tiks darīts nodrošinot aizdevumu, kura apjoms ir samazināts līdz 10 miljardiem eiro."
Iepriekš bija izskanējis, ka Kirpai būs nepieciešami 17 miljardi eiro. Taču it īpaši Starptautiskajam valūtas fondam bija bažas, ka šāds aizdevums būtu pārāk liels. Tas būtu tikpat, cik Kipras gada iekšzemes kopprodukts, un Valūtas fonds brīdināja, ka tad Vidusjūras valsts kopējais parāds varētu pieaugt līdz tādam līmenim, kas ilgtermiņā būtu ļoti grūti atmaksājams.
Tā kā Kipras finanšu problēmas galvenokārt saistītas ar milzīgo banku sektoru, kas īpaši cieta Grieķijas krīzes dēļ, tad eirozonas finanšu ministri uzskata, ka būtu taisnīgi arī noguldītājiem lūgt pienesumu valsts glābšanā. Kipras bankās ir daudz lielu nerezidentu noguldījumu no Krievijas, un tiek uzskatīts, ka Kipra ir viens no lielākajiem Krievijas netīrās naudas atmazgāšanas centriem. Tādēļ, lai samazinātu summu, kas jāpiešķir starptautiskajiem aizdevējiem, Kipras bankās esošie noguldījumi tiks aplikti ar vienreizēju nodokli. Tas ļaušot iegūt vēl gandrīz 6 miljardus eiro. Visiem noguldījumiem Kipras bankās, kas pārsniedz 100 000 eiro, tiks piemērots 9,9% nodoklis, bet noguldījumiem zem šī sliekšņa attiecīgi mazāks. Nodoklis tiks attiecināts gan uz rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem.
Kipras bankas jau ir veikušas pasākumus, lai noguldījumus nebūtu iespējams izņemt pirms aplikšanas ar vienreizējo nodevu. Plānots, ka likumu par šo nodokli Kipras parlaments pieņems nedēļas nogalē, un to sāks iekasēt otrdien.
