Kiprā izplatās kaķu infekciozais peritonīts, kuru mēdz dēvēt arī par "kaķu kovidu". Tas nav bīstams cilvēkiem, taču var būt nāvējošs kaķiem, tāpēc tiem, kuri plāno doties uz saulaino Kipru vai nesen no tās ir atgriezušies, vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova pastāstīja, ka atsevišķos gadījumos kaķu koronavīruss pārveidojas jeb mutē tik tālu, ka izraisa ļoti smagas, klīniskas pazīmes kaķiem: "Tad jau to slimību sauc par kaķu infekciozo peritonītu. Konkrēti Kiprā šis vīruss ir tiktāl izmainījies, ka, varētu teikt, izveidojies tāds atsevišķs Kipras paveids, kas ir infekciozāks un inficē ļoti daudz kaķu, un šiem kaķiem patiešām attīstās šis infekciozais peritonīts."
Veterinārārsts Kaspars Kovaļenko skaidroja, ka ar peritonītu inficētiem kaķiem palielinās vēdera apjoms, samazinās apetīte, ir izspūris apmatojums.
"Parasti no diagnozes uzstādīšanas brīža līdz dzīvnieka nāvei ir apmēram piecas nedēļas. Un ārstēšanas mums šobrīd Eiropā nav," norādīja veterinārārsts.
Vienlaikus Kovaļenko pauda, ka galvenais veids, kā no Kipras, kura atrodas aptuveni 2000 kilometru attālumā no Latvijas, varētu atvest šo vīrusu, būtu ar inficētu kaķi. "Viņš var būt kā infekcijas avots citiem dzīvniekiem, tas ir galvenais pārnešanas veids," skaidroja speciālists.
Nevajadzētu glaudīt svešus kaķus
Tikmēr Ribakova norādīja, ka vīrusu dzīvniekam mehāniski var nodot arī cilvēks, piemēram, pieskaroties kaķim ar apaviem, kofera ritentiņiem vai bikšu starām, ja iepriekš gar tām glaudījies inficējies Kipras kaķis.
"Parasti [vīrusa pārnese notiek] fekāli orālā ceļā, respektīvi, vīruss vairāk izdalās caur gremošanas traktu, caur fekālijām. Viss, kas nonāk saskarē ar šīm fekālijām, varētu būt iemesls pēc tam pārnešanai uz kaķi," sacīja Ribakova.
Kiprā mīt ļoti liela kaķu populācija – aptuvenie aprēķini parasti lēš skaitli no viena līdz 1,2 miljoniem. Liela daļa no tiem ir klaiņojošie kaķi, raidījumam apstiprināja Kiprā dzīvojošā latviete Elīza.
"Kaķu Kiprā ir patiešām ļoti, ļoti daudz, taču es par šādu vīrusu neesmu neko dzirdējusi. Lai gan mani neizbrīna, ka tāds ir, jo es redzu, kur šie kaķi dzīvo, kādos baros viņi dzīvo un pa kurieni viņi staigā," sacīja Elīza. "Ir arī novērots, ka ļoti daudzi tūristi vienmēr ir sajūsmināti par to, kādos baros tie ir redzami, un tad ar tiem fotografējas, aiztiek un mīļo, bet es personīgi to nedaru, jo, kā jau teicu, es redzu, kur šie kaķi mitinās."
Vienkāršākais padoms, lai pasargātu sevi un, iespējams, arī savu mājās palikušo mīluli – nedz Kiprā, nedz citviet nevajadzētu glaudīt svešus, īpaši – klaiņojošus kaķus.
Patlaban PVD nav ziņu par Kipras kaķu vīrusa izplatību Latvijā, kas ļauj domāt, ka nevēlamais vīruss no Kipras līdz Latvijai nav atvests. Lai tas tā arī paliktu, PVD eksperte Ribakova ieteica Kipras apceļotājiem, dodoties atpakaļ uz Latviju, ar dezinfekcijas līdzekļiem notīrīt koferu virsmu, riteņus, savus apavus.
