ĪSUMĀ:
- 23. augustā Ukrainā atzīmē Valsts karoga dienu, bet 24. augustā – Neatkarības dienu.
- Šīs dienas aizritēs pastiprinātas drošības apstākļos.
- Ukrainas un ASV izlūkdienesti brīdina par iespējamiem Krievijas raķešu uzbrukumiem, tostarp pa civilo infrastruktūru un valdības objektiem.
- Lai runātu par atbalstu Ukrainai, Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē ieradās Polijas prezidents.
- Duda apliecinājis Polijas atbalstu ukraiņiem.
Atzīmējot Valsts karoga dienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien piedalījās svinīgajā zili dzeltenā karoga pacelšanas ceremonijā.
“Mēs nekad neatzīsim svešas krāsas savā zemē un mūsu debesīs. Un mēs vienmēr esam gatavi aizstāvēt savu zili dzelteno karogu. Visās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās un ciemos. Okupētās – uz laiku. Plīvos – uz visiem laikiem. Melitopolē, virs Uzvaras laukuma, kur nevar būt karā zaudējušo karogu. Tur būs zils un dzeltens. Hersonā, virs Brīvības laukuma, nevar būt tādu karogu, kuri nezina, kas ir brīvība. Tur būs zils un dzeltens. Un Krimā, Jaltā, Kerčā, Džankojā, Simferopolē, uz Ai-Petri virsotnes, plīvos Ukrainas un Krimas tatāru karogi. Un, lai kā kāds censtos sagrozīt vēsturi, tieši šīs krāsas vēsturiski saistās ar Krimu,” uzsvēra Zelenskis.
“Man nav bail atrasties Kijivā,” kopīgā preses konferencē ar Zelenski sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš ieradies Kijivā iepriekš neizziņotā vizītē, lai runātu par atbalstu Ukrainai.
“Mēs esam šeit kopā un esam šeit šodien, lai mūsu brāļi Ukrainā redzētu, ka mēs esam ar viņiem, ka mēs burtiski esam kopā ar viņiem, ne tikai garā, bet arī fiziski esam šeit kopā. Mēs svinam kopā, bet arī kopā parādām, ka Ukraina ir brīva, ka Ukraina ir suverēna, ka Ukraina ir neatkarīga un ka Ukraina cīnās,” sacīja Duda.
Varas iestādes aicinājušas iedzīvotājus tuvākajās dienās būt īpaši piesardzīgiem, jo var pastiprināties Krievijas uzbrukumi.
Trešdien valstī tiks atzīmēta Neatkarības diena un plašas svinības plānotas netiek. Tā vietā vairākos apgabalos jau ieviesti dažādi ierobežojumi.
Tiks apturēta arī humānās palīdzības sniegšana, lai novērstu cilvēku pulcēšanos. To apliecināja arī Ukrainas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors Maksims Dotsens, norādot, ka palīdzības organizācijas piešķir saviem darbiniekiem brīvdienas, lai pasargātu tos no iespējamiem uzbrukumiem Neatkarības dienā.
„Briesmas šajās dienās – šodien, rīt un parīt – noteikti pieaug. Un visas valdības struktūras izsludina iespējamus, piemēram, raķešu uzbrukumus vai triecienus, pat Kijivas centrā. Tagad Kijivas centrā cilvēku skaits šeit ir daudz mazāks nekā parasti. Un daudzi cilvēki šajās nedēļās cenšas pamest savas mājas un pārcelties uz valsts rietumu daļu.
Tāpēc daudzas organizācijas tagad cilvēkiem piešķir brīvas dienas šajā nedēļā,” sacīja Dotsens.
Ukrainas Sarkanā Krusta ģenerāldirektors arī brīdināja, ka sociālekonomiskā situācija Ukrainā kļuvusi arvien sliktāka un daži reģioni ir zaudējuši vairāk nekā 50% iedzīvotāju, pārsvarā jaunus un darbspējīgus cilvēkus. Viņš sacīja, ka pat tad, ja cilvēki atgriežas Ukrainā, un šādu cilvēku skaits pēdējo divu vai trīs mēnešu laikā ir aptuveni pieci miljoni, visi joprojām izjūt kara ietekmi un
palīdzības organizācijām ir jāgatavojas ilgstošai palīdzībai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
