Dienas ziņas

Maskavas iedzīvotājus pārsteidz bieza migla

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Simt valstu vadītāji sola apturēt mežu iznīcināšanu

Vairāk nekā 100 valstu līderi sola apturēt mežu iznīcināšanu

Vairāk nekā 100 pasaules valstu vadītāji apņēmušies līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu. Šāda vienošanās panākta Glāzgovā notiekošās klimata konferences pirmajā dienā. Lai arī valstu vadītāji šo vienošanos sauc par nozīmīgu soli, vides eksperti ir skeptiski par to, vai solītais tiešām tiks izpildīts.

Lielbritānija deklarāciju dēvē par pirmo nozīmīgo sasniegumu šī gada klimata konferencē, jo apņemšanos parakstījušas valstis, kurās atrodas 85% visu pasaules mežu.

Britu raidorganizācija BBC ziņo, ka samitā apņemšanos līdz 2030. gadam apturēt nekontrolētu mežu izciršanu pauduši vairāk nekā 100 pasaules valstu līderi. Ļoti svarīgi, ka starp tiem ir arī Brazīlijas prezidents, jo tieši Amazones lietus mežu izciršana rada vienus no lielākajiem draudiem Zemes ekosistēmai.

Mežu saglabāšanā sola iesaistīties arī lielvalstis

Atšķirībā no iepriekšējiem solījumiem, šo apņemšanos meža izciršanas jomā plāno parakstīt arī tādas valstis kā Brazīlija, Ķīna un Kongo. Vienošanos atbalsta arī ASV prezidents Džo Baidens.

Latvijas Radio korespondenta Artjoma Konohova reportāža no Glāzgovas samita
00:00 / 02:52
Lejuplādēt

Vienošanos apstiprinājušas arī citas lielākās pasaules valstis, tajā skaitā Krievija un Ķīna.

Apņemšanās mērķis ir pasargāt planētas mežus no Sibīrijas līdz Amazonei un Kongo upes lietus mežiem. Daudzi no šiem mežiem tiek izcirsti un deg. Līdz ar to tie nevis uzsūc CO2, bet gan to izdala.

Mežu izciršana, it sevišķi tādās valstīs kā Brazīlija, pārsvarā notiek, lai iegūtu papildu lauksaimniecības platības ar mērķi palielināt sojas, palmu eļļas un liellopu gaļas ražošanas apjomus. Bet mežu izzušana apdraud dažādus dzīvniekus, augus un putnus, kas tajos dzīvo, samazinot bioloģisko daudzveidību.

"Mums vairs nav atlicis daudz laika"

Par satraucošo situāciju Amazones mežos stāstīja aktīviste Čaja Suroī.

"Man ir tikai 24 gadi, bet mana tauta ir dzīvojusi Amazones mežos vismaz 6000 gadu. Mans tēvs ir iemācījis man, ka mums ir jāieklausās zvaigznēs, mēnesī, vējā, dzīvniekos un kokos. Šobrīd klimats kļūst siltāks, dzīvnieki izzūd, upes izmirst un mūsu augi neplaukst tā, kā agrāk. Zeme ar mums runā un saka, ka mums vairs nav atlicis laika.”

Mežu atjaunošanai un iezemiešu cilšu aizsardzībai tiek paredzēts arī vairāku miljardu eiro finansējums. Tomēr vides aktīvisti un eksperti saka, ka vēl nav zināms, kā tieši šo naudu ir paredzēts izmantot un kurš to darīs.

Sarunās tika nolemts šim mērķim novirzīt vairāk nekā 16,5 miljardus eiro. Eksperti pozitīvi vērtē šo apņemšanos, taču aicina to īstenot dzīvē, jo iepriekšējā – 2014. gadā panāktā – vienošanās nespēja apturēt mežu iznīcināšanu.

Tomēr vides aktīvisti uz šo apņemšanos raugās skeptiski, jo iepriekšējie, līdzīgi solījumi nav pildīti, turklāt šī gada deklarācijā nav minēti konkrēti pasākumi, kas katrai valstij būtu jāveic un kam jāatbild to neizpildīšanas gadījumā.

Karaliene aicina rīkoties ar skatu ilgtermiņā

Koku izciršana veicina klimata pārmaiņas, jo tie absorbē lielu daļu no ogļskābās gāzes izmešiem.

Pasākuma namatēvs Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons uzsvēra, ka šīs ekosistēmas, dabas katedrāles, ir mūsu planētas plaušas.

Samitā piedalās arī Latvijas prezidents Egils Levits, kurš pasākuma dalībniekiem paudīs aicinājumu pieņemt skaidru rīcības plānu klimata mērķu sasniegšanai.

Pirmdien ierakstītā video uzrunā arī Lielbritānijas karaliene Elizabete II mudināja pasaules līderus rīkoties ar skatu ilgtermiņā, nevis domāt tikai par šā brīža politiku. Karaliene sacīja, ka ir lepna, ka viņas dēls princis Čārlzs un vecākais mazdēls princis Viljams turpina viņas vīra prinča Filipa darbu klimata un vides aizsardzības jomā.

Savukārt Indijas premjers Narendra Modi ir paziņojis, ka viņa valsts plāno sasniegt klimata neitralitāti 2070. gadā. Tā ir pirmā šāda veida Indijas valdības apņemšanās. Tomēr nospraustais termiņš ir 20 gadus vēlāk nekā tas, ko plāno sasniegt pasaules attīstītās valstis.

KONTEKSTS:

Vadošie zinātnieki klimata jomā brīdina, ka pasaulei atlicis ļoti maz laika, lai novērstu globālu vides katastrofu. Tomēr daudzas valstis joprojām nav gatavas spert nopietnus soļus CO2 izmešu samazināšanā.

Pasaulei kļūstot siltākai, arvien biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi. Tam ir milzīga ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku un augu pasauli.

Zinātnieki brīdina, ka, ja vien netiks samazinātas oglekļa emisijas un novērsta temperatūras paaugstināšanās, cilvēki piedzīvos vēl skaudrākas sekas, kā redzējām, piemēram, šovasar plūdos Vācijā vai nekontrolējamos mežu ugunsgrēkos lielā daļā pasaules.

Lai censtos vienoties par rīcību klimata pārmaiņu novēršanai, pasaules valstu līderi pulcējas ANO Klimata konferencē Glāzgovā. Konferences pirmā diena bija pilna ar runām, kurās skanēja skarbi brīdinājumi par nepieciešamību steidzami rīkoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt