Vadošie zinātnieki klimata jomā brīdina, ka pasaulei atlicis ļoti maz laika, lai novērstu globālu vides katastrofu. Tomēr daudzas valstis joprojām nav gatavas spert nopietnus soļus CO2 izmešu samazināšanā.
Pasaulei kļūstot siltākai, arvien biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi, piemēram, sausums, karstuma viļņi, spēcīgs lietus, plūdi. Tam ir milzīga ietekme gan uz cilvēku, gan dzīvnieku un augu pasauli.
Zinātnieki brīdina, ka, ja vien netiks samazinātas oglekļa emisijas un novērsta temperatūras paaugstināšanās, cilvēki piedzīvos vēl skaudrākas sekas, kā redzējām, piemēram, šovasar plūdos Vācijā vai nekontrolējamos mežu ugunsgrēkos lielā daļā pasaules.
Jāneitralizē bumba ar laika degli
Divu nedēļu sarunu laikā samita organizatori cer panākt, lai pasaules valstis nāktu klajā ar konkrētiem pasākumu plāniem, kā jau šajā desmitgadē tās gatavojas ierobežot CO2 izmešus.
Pirmā diena ANO Klimata konferencē Glāzgovā bija pilna ar runām, kurās skanēja skarbi brīdinājumi par nepieciešamību steidzami rīkoties.
"Ir pienācis laiks pateikt Pietiks! Pietiks iznīcināt bioloģisko daudzveidību. Pietiks mūs indēt ar oglekli. Pietiks dabu izmanto kā tualeti. Pietiks dedzināt un urbt arvien dziļāk. Pietiks rakt sev pašiem kapu," uzsvēra Gutērrešs.
"Mūsu planēta mainās mūsu acu priekšā. No okeāna dzīlēm līdz kalnu virsotnēm, no ledāju kušanas līdz nerimstošiem, ārkārtējiem laikapstākļiem. Jūras līmenis ceļas divreiz ātrāk nekā pirms trīsdesmit gadiem. Okeānos ir karstāks nekā jebkad agrāk. Amazones lietus meži tagad dažviet izdala vairāk oglekļa, nekā absorbē."
The sirens are sounding.
— António Guterres (@antonioguterres) November 1, 2021
Our planet is telling us something - and so are people everywhere.
We must listen — we must act — and we must choose wisely.
Choose ambition.
Choose solidarity.
Choose to safeguard our future and save humanity.#COP26 pic.twitter.com/XHXpTd1p3H
Sanāksmes namatēvs, Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons salīdzināja valstu līderu uzdevumu ar to, kas filmās bieži jāpaveic Džeimsam Bondam – pēdējā mirklī jāneitralizē tikšķošs spridzeklis.
“Viņš parasti sasniedz savas ļoti ienesīgās filmas kulmināciju, izmisīgi cenšoties izdomāt, kuras krāsas vadu pārgriezt, lai apturētu ierīci, kas izraisīs pastardienu, bet tikmēr līdz sprādzienam bez nožēlas tikšķ sarkans digitālais pulkstenis. Un mēs, mani kolēģi globālie līderi, esam aptuveni tādā pašā pozīcijā kā Džeimss Bonds. Izņemot to, ka traģēdija ir tāda, ka šī nav filma, bet pastardienu izraisošā ierīce ir pavisam īsta."
“Es biju Kopenhāgenā pirms 11 gadiem, kad mēs atzinām, ka pastāv problēma. Es biju Parīzē pirms sešiem gadiem, kad mēs vienojāmies par nulles emisijām un vajadzību mēģināt ierobežot temperatūras pieaugumu zem pusotra grāda.
Visi šie solījumi būs tikai bla-bla-bla un pasaules niknums un nepacietība būs neapturami, ja mēs nepanāksim, ka šis samits Glāzgovā kļūst par brīdi, kad mēs nopietni ķeramies klāt klimata pārmaiņām.”
Parīzes Klimata nolīgums tika parakstīts pirms sešiem gadiem. Tomēr līdz šim tas lielā mērā ir palicis uz papīra. Eiropas valstis ir viens no retajiem izņēmumiem, kas ir spērušas praktiskus soļus, un līdz ar to ir pasaules līderes šajā jomā.
Levits: zaļa valsts nenozīmē tikai zaļu zāli un mežu
Pirms doties uz Glāzgovu, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka Eiropas piemērs skaidri parāda, ka CO2 izmešu samazināšana nav pretrunā ar ekonomisko izaugsmi.
Latviju šajā pasākumā pārstāv valsts prezidents Egils Levits, kurš piekrīt, ka arī mūsu valstij vēl ir jāpaveic nopietni mājas darbi.
“Zaļa valsts nenozīmē, ka tu paskaties pa logu un redzi, ka ir zaļi krūmi, zaļa zāle, zaļš mežs. Tas nenozīmē, ka valsts šādā izpratnē ir zaļa,” norāda Levits.
“Tādēļ arī mēs kā valsts, kurā dzīvo nepilni divi miljoni iedzīvotāju (pasaulē ir astoņi miljardi), mums ir jādod savs pienesums šai, es teiktu, pasaules glābšanai. Es domāju, ka Latvija pieder pie tām valstīm, kur šī apziņa nav visaugstākā, bet tomēr ir samērā augsta, salīdzinot ar citām valstīm.”
Ķīna un Krievija ignorē problēmu
Levits sacīja, ka Ķīna ir atbildīga par aptuveni 30% no pasaules gaisa piesārņojuma. Tādēļ ir svarīgi atrast veidu kā panākt, lai arī šīs valsts vadība sāktu rīkoties. Viens no tiem varētu būt ar starptautiskās tirdzniecības rīkiem.
Nedz Ķīnas, nedz Krievijas vadītāji Glāzgovā nav ieradušies un arī iepriekšējā nedēļas nogalē notikušajās G20 sarunās piedalījās tikai attālināti. Kā sacīja ASV prezidents Džo Baidens, Maskava un Pekina nav nākušās klajā ne ar kādiem jauniem piedāvājumiem klimata jomā.
Glāzgovā delegātus sagaidīja arī vides aktīvisti un protestētāji. Viens no viņiem skaļrunī dēvēja rietumvalstu līderus par koloniālajiem saimniekiem. Ir sagaidāms, ka dažādas protesta akcijas turpināsies visu sarunu laiku. Tostarp slavenā zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga piektdien dosies gājienā ar vietējiem jauniešiem.
