Prokuratūra apsūdzējusi mākslinieku par divkārtēju rokas pacelšanu tā dēvētajā Hitlera sveicienā. Tas noticis žurnāla „Der Spiegel” rīkotā pasākuma „Megalomānija un mākslas pasaule”, kas jūnija sākumā notika Kaselē, laikā. Mēze bija uzaicināts gan kā mākslas, gan kā megalomānijas pazinējs.
Gleznotājs, skulptors un performanču rīkotājs Mēze tiek uzskatīts par vienu no provokatīvākajām figūrām Vācijas mūsdienīgās mākslas arēnā.
Saskaņā ar Vācijas krimināllikuma 86.panta a) sadaļu nekonstitucionālu organizāciju simbolu, tostarp nacistu sveiciena, izmantošana ir kriminālo sodāms nodarījums, par ko draud trīs gadu cietumsods vai sodanauda. Tomēr to ierobežo norma, kas nosaka, ka šādas darbības nav sodāmas, ja tās saistītas ar mākslu. Tādējādi tiesai būs jālemj, vai mākslas klauzula attiecas arī uz šo gadījumu.
„Protams, esmu nevainīgs. Tas, ko daru uz skatuves un mākslas vārdā, ir aizsargāts ar mākslinieciskās brīvības klauzulu Vācijas konstitūcijā,” sarunā ar „Der Spiegel” uzsvēris pats Mēze.
Taču kur velkama robeža starp mākslu un noziegumu, vaicā sabiedriskā raidorganizācija „Deutsche Welle” (DW).
Katram, kurš Mēzi uzaicina uz publisku pasākumu vai izvēlas kļūt par šāda pasākuma vērotāju, jārēķinās sastapties nevis ar patieso Mēzi, bet gan ar viņa paša radīto artistisko personu.
Kaseles incidents nav pirmā reize, kad Mēze publiski izpildījis nacistu sveicienu.
Reiz, atbildot uz jautājumu, vai viņš spētu nostāvēt miera stājā pie Gerharda Rihtera, Vācijas vislabāk apmaksātā mākslinieka, gleznas, Mēze paziņoja, ka, protams, viņš spētu „stāvēt tieši pretī šim uzbudinošajam štruntam”, un, divreiz pacēlis roku nacistu sveicienā, piebilda: „Tas ir labi, tas atver ķermeni. Tā nav tā nožēlojamā iekšpus vērstā kustība.”
Šī saruna ir fiksēta videoierakstā un ikvienam pieejama internetā, un arī par to savulaik spriedusi tiesa.
Vai māksliniekiem jāļauj izmantot simbolus un žestus, kas citus var aizskart, vaicā DW.
„Varu ar lielu pārliecību teikt, ka tas, ko dara Mēze, ir pilnīgi bezgaumīgi,” sarunā ar raidorganizāciju atzinis advokāts un mākslas eksperts Pēters Rāve. „Taču bezgaumība nekad nav bijusi robeža mākslinieciskajai brīvībai. Drīzāk tā ir būtiska mākslas sastāvdaļa.”
Tabu pārkāpšana un skandālu izraisīšana ir katra mākslinieka pamattiesības, piebilst Rāve. Viņaprāt, svarīgākais ir tas, ka Mēzes žesta mērķis nebija atzinības izrādīšana nacistu noziegumiem. Māksliniekam prātā ienākusi „traka ideja - ja ikviens var lietot Hitlera sveicienu, tad tas vairs nav tabu”.
Arī Mēzes advokāts Paskāls Dekers stāsta ko līdzīgu: „Mana klienta māksliniecisko performanci iespējams interpretēt, un tā jāinterpretē. Kad Jonatāns Mēze paceļ savu roku aizliegtajā Hitlera sveicienā, viņš demistificē vispārējās vēsturiskās pieredzes.”
„Viņam ir būtiski devalvēt lietas, kas tiek uzskatītas par svarīgām, un sadalīt tās sastāvdaļās. Mans aizstāvamais stāv ļoti tālu no īstās politikas un politiskajām organizācijām, no kurām vēlas atbrīvoties konstitucionālā kārtība,” norāda Dekers.
Nacistu sveicienu mākslā nav izmantojis vienīgi Mēze. 2009.gadā daļā sabiedrības sašutumu izraisīja Otmāra Herla dārza rūķu skulptūriņas ar Hitlera sveicienā paceltu roku. Tolaik prokuratūra izlēma lietu pret Herlu neierosināt, atzīstot, ka ekspozīcija kopumā nepārprotami paužot nacistiskās ideoloģijas nosodījumu.
Mēzes lieta ir nedaudz sarežģītāka, jo viņa rīcības videoieraksti ir izplatīti tīmeklī un ārpus konteksta tie nav viennozīmīgi interpretējami kā mākslas darbs, norāda DW.
Rāve ir pārliecināts, ka gadījumā, ja lietai vajadzēs iziet visas instances līdz pat Konstitucionālai tiesai, jebkurš notiesājošs spriedums tiks atcelts.
Tikmēr Kaseles tiesa Mēzes lietu neuzskata par ko ārkārtēju. „Mums tā ir ikdienišķa sēde,” DW sacīja tiesas pārstāvis Matiass Grunds.
