Šāda līmeņa kongresa organizēšana Grieķijas galvaspilsētai bijis liels izaicinājums. Krīzes laikā cerēt uz valsts plašu atbalstu būtu naivi. Par laimi, organizētājiem izdevās piesaistīt finansiālo atbalstu no privātajiem ziedotājiem, kas ļāva vienas nedēļas laikā uzņemt Atēnās apmēram trīs tūkstošus filozofu no vairāk nekā simt pasaules valstīm. Viņu starpā 15 domātāji no Latvijas. Tas ir divreiz vairāk nekā no Lietuvas un trīsreiz vairāk nekā igauņu kolēģu.
„Latvijā filozofijas kopēju ir maz, nenotiek filozofiskās diskusijas, var ieslīgt tādā kā pašapmierinātībā. Kad atbrauc uz kongresu, saproti savu nezināšanu un reizē vari paskatīties uz sevi un novērtēt padarīto,” saka Uldis Vēgners no Latvijas Universitātes.
Mūsu valsts delegācijas vadītāja ir Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle, kura piedalās arī Starptautiskās filozofijas sabiedrību federācijas izpildkomitejā.
„Es doktorantiem vienmēr saku – braucam salīdzināties, šīs ir kā olimpiskās spēles filozofiem. Vakar mūsējie stāsta – braucām vienā autobusā ar Habermasu, tas ir notikums! Tiešām, par viņu jāliek eksāmens, jālasa viņa grāmatas, bet te – viņš blakus, var pat kādu vārdu pārmīt!” stāsta Kūle.
Dzīvā filozofijas leģenda, vācu domātājs, rakstnieks un sociologs Jurgens Habermass nudien ir visa pasākuma nagla. 84 gadus vecais Frankfurtes skolas pārstāvis uzstājies ar runu par draudiem Eiropas vienotībai, kas noteikti paradīsies, ja kopiena paliks kā līdz šim, viņa vārdiem izsakoties, par „elites projektu”. Tā vietā Habermass aicina vadošās Eiropas valstis uzrunāt un iesaistīt politiskajā dialogā visus iedzīvotājus. Viņš arī mudina dalībvalstis sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos būt solidārām. Un solidaritātes jēdziens, viņaprāt, var neietvert nedz taisnīgumu, nedz morāles aspektu:
„Es uzskatu, ka krīzes skartajām valstīm vajag ko vairāk par kredītu vai naudu. Tas, kas viņām tiešām vajadzīgs, ir kopējā ekonomiskā un fiskālā politika. Jāiziet nevis no nacionālās pozīcijas, bet gan no eiropeiskās perspektīvas. Šāda politikas maiņa prasa institucionālās reformas. Ja Vācija uzņemtos iniciatīvu, piecu gadu laikā šo reformu varētu pabeigt.”
Vācu filozofs brīdina, ka citādi nākamgad pie varas Eiropas parlamenta vēlēšanās nāks vienotās Eiropas idejas pretinieki. Vienu no Habermasa darbiem pērn iztulkojis latviešu valodā Latvijas filozofs Rihards Kūlis. Pašlaik viņš gatavojas tulkot nākamo Habermasa grāmatu. Turklāt Ebera fonda pārstāvji Latvijā plāno uzaicināt Jurgenu Habermasu paviesoties Latvijā un Lietuvā.
