Jau pagājušajā nedēļā tika gaidīts Vācijas Federālās administratīvās tiesas spriedums Leipcigā, jo tas bija radījis lielu ažiotāžu, kam pievērsa uzmanību ne tikai auto industrija Vācijā, bet visā Eiropā. Īpaši jau pēc “dīzeļgeitas” skandāla, kurā bija iesaistīts vācu autoražotājs „Volkswagen” saistībā ar izmešu datu falsificēšanas programmu.
Tomēr šis tiesas lēmums nenozīmē, ka šādi aizliegumi tiks ieviesti visā Vācijā. Ar šo spriedumu ir vien atzītas tiesības federālajām zemēm, pilsētām mazākām pašvaldībām ieviest šādu aizliegumu, kuru līdz šim varēja īstenot tikai saskaņā ar federālajiem likumiem.
Vērā jāņem, ka pret dīzeļdzinēju aizliegumu iestājas arī Vācijas valdība. Otdien, sagaidot šo tiesas lēmumu, vides ministre Barbara Hendrika paziņoja, ka vācu pilsētām ir tiesības aizliegt automašīnas ar dīzeļdzinējiem noteiktās teritorijās, tādējādi viešot lielāku skaidrību par likumiem. Vienlaikus ministre norādīja, ka ir vēl citas alternatīvas, kādā veidā cīnīties ar gaisa piesārņojumu bez dīzeļdzinēju automašīnu aizliegšanas.
Vācijai ir jādomā par šīs problēmas risināšanu, jo tās valdībai draud iespējamā tiesvedība no Eiropas Savienības puses par neapmierinošo gaisa kvalitāti pilsētās. Berlīne arī ir starp tām pilsētām, kura apsvērusi dīzeļdzinēju aizliegšanu, taču pagaidām tā kā alternatīvu apsvērusi pilotprogrammu rudenī, kad izmēģinās piecās pilsētās bezmaksas transportu, lai mudinātu iedzīvotājus neizmantot automašīnas, bet sabiedrisko transportu. Tāpat Berlīne apsver iespēju iegādāties elektriskos autobusus.
Vēl pagaidām nav zināms, kā uz šo tiesas spriedumu reaģējuši miljoniem vācu automašīnu īpašnieku un uzņēmumu. Viņi iepriekš bija satraukti, ka dīzeļdzinēju aizliegumu dēļ nāksies mainīt savu transportlīdzekļu pārvietošanās maršrutus, kā arī ir norūpējušies par to īpašumā esošo automobiļu vērtības mazināšanos.
Aplēsts, ka Vācijas autoražotājiem, lai uzlabotu veco dīzeļdzinēju automašīnas, var nākties ieguldīt līdz 30 miljardiem eiro. Tomēr par šo jautājumu vēl ir daudz neskaidrību, jo pašlaik nav skaidrs, kurš varētu segt šos izdevumus. Sākotnēja informācija liecina, ka viena no alternatīvām pat paredzēja, ka dīzeļu dzinēju uzlabošanai līdzekļi varētu tikt piešķirti no nodokļu maksātāju naudas. Tomēr par šo jautājumu vairāk lems Vācijas valdība pēc ekspertu darba grupas paziņojuma, iespējams, jau rudenī.
