Vispārējais obligātais dienests nozīmē, ka pilsoņi veic pakalpojumus plašākai sabiedrībai uz noteiktu laiku. Bruņotie spēki tādā gadījumā varētu būt viena no iespējām līdzās citām aktivitātēm, piemēram, dienestam sociālajā sektorā.
Pistoriuss, kurš aizsardzības ministra amatā stājās pirms mēneša, izteicies, ka obligātā dienesta atjaunošana varētu uzlabot Vācijas spējas reaģēt uz katastrofām, kā arī stiprināt bruņotos spēkus un glābšanas dienestus.
"Tas varētu parādīt, cik svarīgas šīs institūcijas ir mūsu sabiedrības funkcionēšanai," ziņu aģentūrai DPA Berlīnē norādījis Pistoriuss, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), kas līdz ar zaļajiem un Liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) veido valdošo koalīciju.
FDP nekavējoties noraidīja Pistoriusa ideju.
Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans, kurš pārstāv FDP, ziņu aģentūrai DPA apgalvojis, ka jauno paaudzi pēdējos gados pārmērīgi noslogojusi Covid-19 pandēmija, un tas nozīmē, ka jebkādas diskusijas par obligātā dienesta ieviešanu ir pilnīgi maldīgas. Bušmans arī apšaubījis, vai konstitūcija maz pieļauj šādu soli.
Ministrs atzinis, ka ir daudz labu iemeslu, lai strādātu glābšanas dienestos, katastrofu kontrolē vai Bundesvērā, bet norādījis, ka Vācijā miljoniem cilvēku jau strādā šajās institūcijas personīgās pārliecības dēļ, nevis tāpēc, ka viņi ir spiesti to darīt. Viņaprāt, tam tā arī jāpaliek.
FDP priekšsēdētāja vietnieks Johanness Fogels paudis viedokli, ka obligātā dienesta ieviešana patiesībā stātos ceļā Vācijas bruņoto spēku modernizēšanai un profesionālajam Bundesvēram.
Vispārējā karaklausība Vācijā tika atcelta 2011. gadā, Bundesvēru pārveidojot par profesionālo armiju. Taču Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā atkal aktualizējis šo jautājumu.
2022. gada jūnijā Vācijas prezidents Frenks Valters Šteinmeiers ierosināja debates par sociālā "obligātā dienesta perioda" ieviešanu jauniešiem, taču viņa priekšlikums tika plaši kritizēts.
