Angelas Merkeles kristīgie demokrāti vēlēšanu naktī cerēja uz vienu no diviem rezultātiem – vai nu uz vairākuma iegūšanu, vai nu uz līdzšinējo partneru Brīvo demokrātu iekļūšanu Bundestāgā. Taču ne pirmais, ne otrais no šiem scenārijiem neīstenojās. Tāpēc kā pirmos par jaunās koalīcijas veidošanu kancleres Angelas Merkeles kristīgie demokrāti uzrunājuši opozicionārus sociāldemokrātus. Šo divu ideoloģiski atšķirīgo partiju plašā koalīcija Vācijā valdīja Merkeles pirmajā valdīšanas termiņā no 2005. līdz 2009. gadam.
Koalīcijas sarunu veiksmīgum būs atkarīgs no politiķu spējas vienoties par vadlīnijām nodokļu politikā, minimālās algas noteikšanā un investīcijām infrastruktūrā.
Eksperti norāda – kopsaucējus atrast nebūs viegli. Daudzi sociāldemokrāti iestājas pret plašo koalīciju, jo pēc četru gadu strādāšanas šādā valdībā kā “otrajam numuram” partija vēlēšanās piedzīvoja sliktāko rezultātu vēsturē. Tāpēc abu pušu politiķi par sarunām pagaidām izsakās piesardzīgi, vien norādot, ka pašlaik nav laiks vēlreiz izspēlēt priekšvēlēšanu politisko kampaņu:
"Tas, ko vēlētāji negrib sagaidīt, ir vēlēšanu kampaņas turpināšanos vai pat jaunas vēlēšanas, ja mums neizdodas veiksmīgas sarunas par koalīciju," uzskata Bavārijas kristīgo demokrātu pārstāvis Stanislavs Tilličs.
Savukārt sociāldemokrātu pārstāvis Zigmārs Gabriels norāda, ka "var gaidīt skaidru skaidru un tiešu formulējumu mūsu vēlmei veidot valdību".
Sociāldemokrāti priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja celt nodokļus bagātajiem un ieviest minimālās algas prasību valsts mērogā, kas līdz šim Vācijā nav bijusi. Partija vēlas, lai tie būtu 8,5 eiro stundā jeb vairāk nekā 1300 eiro mēnesī par 160 stundu darbalaiku.
Kristīgie demokrāti ir pret nodokļu celšanu un nevēlas valsts mēroga minimālās algas noteikšanu, dodot priekšroku reģionāliem risinājumiem, vai minimālās algas noteikšanu atkarībā no saimniecības nozares.
Abas partijas arī varētu vienoties par investīcijām transporta, komunikāciju un enerģētikas sektorā, kā arī par subsīdiju samazināšanu atjaunojamai enerģijai, ko pieprasa sociāldemokrāti.
Koalīcijas sarunām rūpīgi seko līdzi daudzviet Eiropā, jo pastāv bažas, ka pārāk ilgs laiks bez jaunas valdības Vācijā var aizkavēt ES svarīgus ekonomiskos un fiskālos lēmumus, it īpaši par banku savienības izveidošanu. Uzrunājot atbalstītājus Štutgartē, Merkele uzsvēra, ka visa pasaule pašlaik lūkojas uz Vāciju un tāpēc viņa sagaida taisnīgas sarunas, kas atbilstu vēlētāju izteiktajam viedoklim.
