Sabiedriskās domas izpētes institūta "Insa" aptaujā atbalstu sociāldemokrātiem pauda 31% iedzīvotāju.
Ja vēlēšanas tiktu rīkotas šobrīd, parlamentā iekļūtu arī zaļie un kreiso radikāļu partija "Die Linke". Tas kreisi orientētajiem politiskajiem spēkiem dotu pietiekami lielu mandātu skaitu, lai veidotu koalīcijas valdību.
Līdzīga situācija bija pēc 2013. gada parlamenta vēlēšanām, tomēr toreiz sociāldemokrāti atteicās sadarboties ar radikāļiem un izveidoja tā dēvēto lielo koalīciju ar kristīgajiem demokrātiem.
Laikraksta “Bild” dati liecina – par sociāldemokrātiem šodien būtu gatavs balsot 31% vēlētāju, kas ir par procentu vairāk, nekā par Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem.
Savukārt par Kreiso partiju, kuras politiskās saknes meklējamas Aukstā kara Austrumvācijā, savu balsi atdotu katrs desmitais vēlētājs, bet zaļo partiju, kurai ir kreisi-centriska ideoloģija, atbalstītu 7%.
Kārtējās Vācijas parlamenta vēlēšanas notiks šā gada 24. septembrī. Politikas eksperti uzskata, ka uzvaru tajās tomēr gūs Angelas Merkeles vadītais politiskais spēks.
Tomēr, pat ja aptaujām līdzīgie rezultāti būtu arī rudenī notikušajās vēlēšanās, tas gan nenozīmē, ka Angela Merkele varētu zaudēt kancleres amatu. Pašlaik Vācijas valdošo koalīciju kristīgie demokrāti veido ar sociāldemokrātiem, kuri iepriekš nav vēlējušies strādāt vienā valdībā ar radikālāk noskaņoto Kreiso partiju, kas cita starpā vēlas Eiropas Savienības, kā arī NATO likvidēšanu un jaunas starptautiskas drošības organizācijas izveidošanu, iekļaujot tajā Krieviju.
Jau ziņots, ka Šulcs pērn 24. novembrī oficiāli paziņoja, ka grasās iesaistīties Vācijas nacionālajā politikā un tas tiks darīts pēc Eiropas Parlamenta prezidenta amata pilnvaru beigām. Viņš apstiprināja, ka kandidēs gaidāmajās Vācijas parlamenta vēlēšanās.
