Vācijas armijā šis artilērijas bruņojums tiek lietots no 1998.gada. Lielgabals šauj līdz desmit reizēm minūtē, šāviena tālums ar standartmunīciju var sasniegt 35 kilometrus, bet ar raķešu lādiņiem – 60 kilometrus.
Vēlmi iegādāties haubices Lietuva izteica februārī, un tad arī medijos parādījās ziņas par to, ka Vācija atteikusies piegādāt kaimiņvalstij modernos bruņutransportierus “Boxer”, izraisot spekulācijas par Krievijas spiedienu vai konkurējošo piegādātāju interesēm. Tiesa, Vācijas valdība drīz vien šāda atteikuma esamību noraidīja.
Otrdien Vācijas aizsardzības ministre apmeklējusi arī Igauniju un Latviju. Igaunijas premjers Tāvi Reivass pauda aicinājumu NATO sabiedrotajiem nosūtīt vairāk karaspēka uz Baltijas valstīm, bet Vāciju mudinājis uzņemties vadošo lomu drošības stiprināšanā šajā reģionā Krievijas draudu priekšā.
Tiesa, kādi ar Vācijas delegāciju saistītie avoti norādījuši, ka Berlīne aizvien negrasās atteikties no 1997.gada vienošanās, kas paredz neizvietot NATO kaujas vienības Krievijas robežas tuvumā.
Februāra sākumā NATO nolēma stiprināt savas austrumu robežas, veidojot ātrās reaģēšanas spēkus un komandpunktu elementus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš pērnā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienība un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
