Par Vācijas valdības lēmumu svētdien ziņoja laikraksts „Welt am Sonntag”, un Vācijas Aizsardzības ministrijā aģentūrai DPA apstiprināja laikrakstā publicēto informāciju.
Ministrijā norādīja, ka bruņutehnikas nodošana vai pārdošana tuvākajos gados nav plānota. Ministrijā arī pauda, ka kopumā atbalsta „Lietuvas bruņoto spēku modernizāciju, ņemot vērā augošu nepieciešamību, kas saistīta ar NATO dalībvalstu drošību” un centīsies atbalstīt Lietuvu „iespēju robežās”.
Lietuvas lūgums noraidīts, jo nepieciešams „apmierināt pašas Vācijas armijas vajadzības”.
Vācijas militārie eksperti un politiķi kritizē šo valdības lēmumu, norādot uz augošiem Krievijas agresijas draudiem.
Valdības koalīciju veidojošās sociāldemokrātu partijas eksperts Rainers Arnolds uzsvēris, ka Vācijas interesēs ir stiprināt Baltijas NATO partneru iespējas. Arī Kristīgi demokrātiskās savienības deputāts Florians Hāns paudis, ka ir jāatbalsta Baltijas valstis cik vien iespējams.
Sestdien NATO Eiropas spēku komandieris, ģenerālis Adrians Bredšovs, uzstājoties Londonas Karaliskajā aizsardzības pētījumu institūtā, paziņojis, ka Krievija rada „eksistenciālus draudus” NATO teritorijai un var mēģināt šīs teritorijas sagrābt.
Februāra sākumā NATO nolēma stiprināt savas austrumu robežas, veidojot ātrās reaģēšanas spēkus un komandpunktu elementus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš pērnā gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, Eiropas Savienības un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
