Ir pagājusi vien nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš apstiprināta Vācijas jaunā valdība, un tās vadošie ministri ir sākuši aktīvi apmeklēt kaimiņvalstis un sabiedrotos, gan lai iepazītos ar situāciju reģionā, gan lai paustu jaunās valdības nostāju daudzos jautājumos.
Ar šādu mērķi nedēļas nogalē arī Lietuvā viesojās Vācijas jaunā aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta. Šī ir viņas pirmā ārvalstu vizīte kopš stāšanās amatā, un Lietuva izvēlēta tāpēc, ka šajā valstī kopš 2017. gada izvietots NATO starptautisko spēku bataljons, kuru vada tieši Vācija. Šajā vienībā ir vairāk nekā 1100 karavīru, no kuriem puse ir vācieši. Lambrehta norādīja, ka šī ir solidaritātes izrādīšana sabiedrotajiem un signāls par alianses vienotību.
Tikšanās laikā ar Lietuvas aizsardzības ministru Arvīdu Anušausku galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumam par drošības situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Rietumvalstis jau mēnešiem pauž bažas par lielu Krievijas bruņoto spēku sakoncentrēšanu reģionā un iespējamo militāro agresiju pret Ukrainu. Runājot par iespējām atrisināt šo situāciju, Vācijas aizsardzības ministre norādījusi, ka alianses partneriem ir nepieciešams apspriest dažādus risinājumus.
"Mums, protams, ir jātiecas pēc diplomātiskiem risinājumiem un mums ir jāpatur prātā arī iespējamās sankcijas. Protams, mums ir jādomā par atturēšanas pasākumiem," teica Lambrehta. "Es varu teikt tikai to, ka Vācija ir palielinājusi savu ātrās reaģēšanas spēku gatavību. Tas ir ļoti nozīmīgs signāls par to, ka mēs rīkojamies, kad ir nepieciešams rīkoties. Tuvākajās dienās mēs spriedīsim arī par Krievijas iesniegtajiem piedāvājumiem. Un es vēlreiz gribētu skaidri pateikt, ka mēs šeit Lietuvā atrodamies apzināti, lai nosūtītu skaidru signālu par to, ka aliansei ir atturēšanas spējas. Ir ļoti svarīgi, lai arī mūsu partneri to tā uztvertu. Un jebkādās sarunās mēs iesaistīsimies tieši ar šādu pieeju."
Runājot par pirms dažām dienām iesniegtajiem Krievijas piedāvājumiem jeb prasībām NATO, kurās cita starpā tiek pieprasītas garantijas par NATO turpmāku nepaplašināšanos un Ukrainas un Gruzijas neuzņemšanu aliansē, ministre norādījusi, ka Krievijai nav tiesību diktēt aliansei, kādai ir jābūt tās nostājai reģionālās drošības jautājumos. Komentējot Krievijas piedāvājumus,
Lambrehte uzsvērusi, ka nav iespējams īstenot tādas Krievijas prasības, kuras vājina alianses drošību.
Arī Lietuvas aizsardzības ministrs Anušausks norādījis, ka Krievija mēģina novilkt jaunas sarkanās līnijas un noteikt jaunas ietekmes zonas, vienlaikus cenšoties sašķelt NATO un mazināt ASV klātbūtni Eiropā. Pēc ministra vārdiem, šādas prasības pilnīgi noteikti neatbilst reģiona valstu drošības interesēm.
Līdz ar valdības maiņu Vācijā daudzi komentētāji bija uzdevuši jautājumus, kāda varētu būt jaunās valdības nostāja pret Krieviju, īpaši ņemot vērā gāzesvada "Nord Stream 2" jautājumu. Gan Vācijas jaunais ekonomikas ministrs Roberts Habeks, gan jaunā ārlietu ministre Annalēna Bērboka izteikušies, ka gadījumā, ja Krievijas agresija pret Ukrainu tiks uzsākta, gāzesvads nedrīkst sākt darboties.
Aizsardzības ministre Lambrehta izteikusies, ka līdz tam vislielākā uzmanība būtu jākoncentrē uz individuālām sankcijām pret Krievijas amatpersonām – Krievijas prezidentu Putinu un viņa līdzgaitniekiem.
