Ungārijas armija pamazām gatavojas karavīru nosūtīšanai uz robežas ar Serbiju, un, lai gan Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans sacījis, ka tas varētu notikt ne agrāk par oktobri, tomēr licis saprast, ka gaida armijas ļoti drīzu gatavību darbam.
Karavīru uzdevums būs palīdzēt robežsargiem, kuri nespējot apturēt nelegālo imigrantu vilni. Ārvalstu mediji ziņo par policijas un migrantu sadursmēm uz robežas. Telekanāls „Sky News” reportāžā vēsta, ka robežsargi atgrūduši migrantus, saucot viņus par teroristiem un liekot griezties atpakaļ un doties mājās.
Cilvēktiesību organizācija „Human Rights Watch” ļoti asi norādījusi, ka uz Rožkes robežas pret cilvēkiem izturoties kā pret lopiem un nereti nākoties gaidīt dienām autobusu, kas viņus nogādātu uz tuvējo reģistrēšanās centru.
„Human Rights Watch” uzrakstījusi vēstuli Ungārijas valdībai un Orbanam, lūdzot, lai laiž bēgļus tālāk, jo viņi neviens nevēlas palikt Ungārijā, bet gan turpināt ceļu uz Vāciju un Skandināvijas valstīm. Ungārija arī steidz pabeigt žoga celtniecību uz robežas ar Serbiju, kas ir vēl viena papildu barjera jau tam 175 kilometru garajam drāšu žogam, kas ir gatavs un pabeigts.
Pēdējās dienās no Serbijas puses Ungārijā ienākuši ap 3000 cilvēku, bet varas iestādes lēš, kā nākamnedēļ Ungārija varētu sagaidīt 40 000 bēgļu un migrantu. Cilvēki lielākoties plūst no Tuvo Austrumu valstīm un Sīrijas, un, nonākuši Ungārijā, nevēlas tajā palikt, bet gan pieprasa patvērumu Vācijā.
Vēl aizvadītajā nedēļā Vācija un Austrija atvēra savas robežas un uzņēma cilvēkus no pārpildītās Ungārijas dzelzceļa stacijas, kuri bija nonākuši valstī.
Savukārt Dānijas policija pamazām atjauno satiksmi ar Vāciju un kustību uz ceļiem, kurus nācās slēgt pēc tam, kad atklājās, ka vairāki simti migrantu sākuši ceļu kājām pa autostrādēm. Arī Dānijas dzelzceļa uzņēmums DSB ceturtdien gatavojas atjaunot satiksmi ar Vāciju, ko trešdien pēc policijas lūguma pārtrauca, jo simtiem nelegālo imigrantu Dānijas pislētā Redbīhavnā atteicās izkāpt no diviem vilciena sastāviem, un tos nācās apturēt prāmju piestātnē noslogotajā maršrutā starp abām kaimiņvalstīm – Vāciju un Dāniju.
Imigranti atteicās reģistrēties dāņu varasiestādēs, jo tas nozīmētu, ka viņiem vai nu jāpieprasa patvērums Dānijā, vai arī jāatgriežas Vācijā, taču cilvēki vēlējās doties uz Zviedriju, kas zināma ar augstu pastāvīgās uzturēšanās atļauju izsniegšanas procentu.
Savukārt Dānija pēdējos gados ir ieviesusi stingrākus nosacījumus gan bēgļiem, gan nelegālajiem imigrantiem.
Pēc garām sarunām daļa ieceļotāju tomēr piekrita palikt Dānijā un pieprasīt patvērumu, bet vairumam – vismaz 240 cilvēkiem atļāva atstāt Redbīhavnu bez policijas iejaukšanās. Viņu tālākās gaitas policija nezināja.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
