Organizācijas mājaslapa vēsta – organizācija cer, ka tiesa noskaidros, vai Krievijas armijas karavīri ir atbildīgi par cilvēku nolaupīšanu un, ja tas apstiprināsies, Krievijas valdība būs spiesta maksāt cietušajiem kompensāciju.
Cilvēktiesību aktīvisti norāda uz nepietiekamu Ukrainas varas iestāžu aktivitāti ķīlnieku atbrīvošanā.
Organizācijas advokāts Oļegs Veremejenko apgalvojis, ka par Krievijas līdzdalību notikumos Slovjanskā liecinot krievu ieroči separātistu rokās.
Jau ziņots, ka Ukrainas drošības spēki valsts austrumos ieņēmuši vienu no galvenajiem nemiernieku atbalsta punktiem Slovjansku. Nemiernieki savas pozīcijas pametuši un par jaunu bāzes vietu izvēlējušies Doņecku.
Pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk caur Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
Maija nogalē ievēlētais prezidents Petro Porošenko piedāvāja miera plānu un izsludināja pamieru, taču separātisti turpināja apšaudes, no 1.jūlija pamiers pārtraukts un turpinās ukraiņu armijas cīņa ar teroristiem. Krievija vārdos atbalsta miera plānu, tai pašā laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins 1.jūlijā paziņoja, ka Krievija izmantos visu savu arsenālu tautiešu aizsardzībai ārzemēs.
