Piektdien no Ukrainas jau pienāca ziņas, ka karadarbība atsevišķās vietās ir turpinājusies. Piemēram, Kramatorskas pilsētā krievu raķete trāpījusi kādā mājā, par laimi, cilvēki nav cietuši.
Turpinās apšaudes Doneckas apgabala Bahmutā, kas atrodas tuvu frontes līnijai, ziņo aģentūras AFP žurnālisti. Krievijas karaspēks apšaudījis arī citas Ukrainas pilsētas.
"6. janvāris. Gaisa trauksme virs visas Ukrainas. Bērniem atkal jādodas uz aukstām bumbu patvertnēm. Hersonā apšaudīts ugunsdzēsēju depo. Tā ir "krievu pamiera" būtība: nogalināt mugurā, imitējot klusumu. Nekad. Nekad neticiet nekam no Krievijas teiktā. Tā vienmēr ir primitīva un ciniska maldināšana," vēsta Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Jan 6. Air alert all over 🇺🇦. Children are again in cold bomb shelters. A fire station was shelled in Kherson. This is the essence of "Russian truce": kill in the back, imitating silence.
— Михайло Подоляк (@Podolyak_M) January 6, 2023
"Never".
Never take any RF's words seriously. It is always a primitive & cynical deception.
Zemessardzes štāba virsnieks majors Jānis Slaidiņš sarunā ar Latvijas Radio vēsta, ka Ukrainā turpinās sadursmes, karadarbrība nav apstājusies. Viņš norāda, ka Ukrainai šis Krievijas piedāvājums nebija pieņemams. "Pamieram ir jābūt no abām pusēm. Nedomāju, ka tas ko mainīs," secina Slaidiņš.
Ārpolitikas pētnieks Mārtiņš Hiršs uzskata, ka Putina paziņojums vairāk bija domāts Krievijas iekšējam patēriņam, lai attēlotu krievus kā miera nesējus, bet ukraiņus kā agresorus.
Hiršs secina, ka Krievijas iedzīvotāji, kas patērē Kremļa propagandu, dzīvo "greizo spoguļu karaļvalstī", kur viss tiek attēlots tieši pretēji patiesībai.
Latvijas Radio korespondente Indra Sprance no Kijivas ziņo, ka ukraiņu nostāja pret Kremļa paziņojumiem ir ļoti asa un ļoti negatīva.
Sprance devās Kijivas ielās un vaicāja cilvēkiem, ko viņi domā par Putina piedāvāto pamieru. Visi kā viens atbildēja, ka netic nevienam Putina vārdam.
"Mēs viņam neticam jau daudzus gadus, un šie visdrīzāk ir kārtējie meli," spriež Aleksandrs. "Visdrīzāk, viņš grib pārgrupēt savu karaspēku un ļaut tam nedaudz atpūsties."
"Prātīgi cilvēki pareizi saka – viņiem beigušās raķetes. Viņam neviens jau sen netic. Kāpēc lai mēs ticētu?" norāda Dmitro.
"Es domāju, ka tā ir provokācija, lai parādītu, ka mēs no jauna uzbrūkam. Viņi ir uztaisījuši pamieru, īsāk sakot, es neticu," stāsta Darja.
Ukraiņi uzskata, ka Putina paziņojums vairāk ir PR triks, lai pasaulei parādītu, cik Krievija ir laba, jo uz svētkiem vēlas mieru, bet ukraiņi ir sliktie, kas negrib piekāpties pamieram kaut vai uz svētku laiku.
"Taču tā ir milzīga liekulība. Atgādināšu, ka Krievija ir iebrukusi Ukrainā, tieši Krievija raidīja raķetes uz Ukrainu un tās galvaspilsētu arī laikā, kad daļa tās iedzīvotāju svinēja Ziemassvētkus – 25.decembrī kopā ar pārējo Eiropu –, tāpat kā Krievija veica milzu uzlidojumus Vecgada pēdējā dienā," stāsta Sprance.
"Krievija raidīja raķetes gan pa dzīvojamām mājām, gan infrastruktūras objektiem, cenšoties atkal atstāt miljoniem cilvēku bez gaismas, siltuma un ūdens."
"Šajās dienās raķetes trāpīja gan dzemdību namam, gan izpostīja daudzas privātmājas, nogalinot virkni civiliedzīvotāju. Arī šeit, Kijivā, bija civiliedzīvotāju upuri, gadu mijas uzlidojumos tika nogalināti divi cilvēki, vēl desmitiem ievainoti. Milzīgs skaits iedzīvotāju svētku dienas pavadīja metro stacijās, sēžot uz grīdos un cerot, ka nekas viņiem neuzkritīs uz galvas.
Tā ir milzīga liekulība vai kārtējais Kremļa taktiskais solis – runāt vienu, bet darīt kaut ko pavisam citu. To mēs pagājušā gadā, sākoties vispārējam iebrukumam Ukrainā, daudzkārt esam pieredzējuši," secina Sprance.
Viņa vēsta, ka Kijivā ir sajūta, ka kopš gadu mijas uzlidojumiem Krievija atvelk elpu un gatavojas jauniem, iespējams, lielākiem uzbrukumiem. Ukrainas Bruņoto spēku pārstāvji jau vairākkārtīgi ir brīdinājuši, ka iespējams jauns mēģinājums uzbrukt Kijivai un ukraiņi šādai iespējamībai ir gatavi.
Galvaspilsētā šis jautājums uztrauc daudzus, īpaši ģimenes ar bērniem, kas situācijai pasliktinoties, varētu atkal doties prom no Kijivas.
Taču kopējais noskaņojums ir nepadoties, padzīt okupantus un atgūt katru kvadrātmetru Ukrainas zemes.
Ukraiņi saka, ka ir noguruši no tā, ka Krievija viņiem neļauj dzīvot, nekāda piekāpšanās to nerisinās. "Šis karš Ukrainā notiek jau kopš 2014. gada, un, kā redzams, paliek tikai sliktāk, tāpēc tam beidzot būtu jāpieliek punkts, patriecot iebrucējus no Ukrainas," norāda Sprance.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
