Ukrainas līderim šī ir pirmā ārvalstu vizīte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Zelenskis nebija atstājis Ukrainu. Tiek ziņots, ka Zelenskis uz ASV izlidoja no Polijas, kur viņš ieradās ar vilcienu.
Ziņa par Zelenska došanos uz ASV daudziem izrādījās liels pārsteigums, jo vēl dienu iepriekš, kad Ukrainas prezidents apmeklēja frontes līnijas pilsētu Bahmutu, nekas par šādu braucienu neliecināja.
Baidens piedāvājumu Zelenskim apmeklēt ASV izteicis telefonsarunā 11. decembrī, bet gala apstiprinājumu Zelenskis devis tikai pirms trijām dienām.
Baltais nams paziņojis, ka Baidens ielūdza Zelenski uz Vašingtonu, jo viņa administrācija uzskata, ka līdz ar ziemas iestāšanos Krievijas izvērstais karš Ukrainā ieies jaunā fāzē, tāpēc šis esot vispiemērotākais laiks, lai abi līderi tiktos klātienē un aprunātos.
"Esmu ceļā uz ASV, lai pastiprinātu Ukrainas noturības un aizsardzības spējas. Ar ASV prezidentu pārrunāsim Ukrainas un ASV sadarbību. Es uzstāšos ar uzrunu Kongresā, paredzētas arī vairākas divpusējās tikšanās," tviterī raksta Zelenskis.
On my way to the US to strengthen resilience and defense capabilities of 🇺🇦. In particular, @POTUS and I will discuss cooperation between 🇺🇦 and 🇺🇸. I will also have a speech at the Congress and a number of bilateral meetings.
— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa)
December 21, 2022
Zelenska un Baidena tikšanās plānota pulksten 21 pēc Latvijas laika; abu prezidentu preses konference paredzēta pulksten 23.30. Zelenska uzruna Kongresā plānota pulksten 02.30 (naktī uz ceturtdienu pēc Latvijas laika).
Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi savā vēstulē aicinājusi visus deputātus piedalīties trešdienas vakara sesijā, kur viņus uzrunās Ukrainas līderis.
Sagaidāms, ka, uzrunājot ASV likumdevējus, Zelenskis pateiksies par līdz šim saņemto palīdzību, kā arī prasīs papildu bruņojumu.
Zelenska sarunās ar Baidenu tiks apspriesta jaunā palīdzības pakete Ukrainai. Baltais nams vēsta, ka ASV piešķirs Ukrainai vēl gandrīz divus miljardus dolāru. Šajā palīdzības paketē būs iekļautas arī pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", kas palīdzēs Ukrainai aizsargāties pret Krievijas raķešu uzbrukumiem.
ASV jau līdz šim ir sniegušas Ukrainai vislielāko militāro palīdzību. Nākamgad to paredzēts turpināt.
Amerikāņu militārais eksperts Sedriks Leitons uzskata, ka Zelenska vizīte ASV būs vēsturiska.
"Manuprāt, šai vizītei būs ne vien liela ietekme uz kara turpmāko gaitu, bet tā arī būs politiski nozīmīga Ukrainas nākotnei. Tā pilnīgi noteikti nostiprinās Ukrainas un ASV aliansi.
Tā nosūtīs signālu Krievijas prezidentam Putinam, kurš tagad apsver, vai iesaistīt Baltkrieviju savā karā pret Ukrainu. Viņš patiesībā ir spiests nolūkoties uz to, cik vienoti ir Rietumi. Un Zelenska vizīte vēlreiz apliecina, cik spēcīga ir šī vienotība," Leitons sacīja sarunā ar telekanālu CNN.
Kā norādījis Baltā nama nacionālās drošības padomes koordinators Džons Kērbijs, Savienotās Valstis cenšas ļoti laicīgi reaģēt uz ukraiņu pieprasījumiem.
"Mēs kopīgi ar saviem sabiedrotajiem un partneriem esam strādājuši pie tā, lai apgādātu ukraiņus ar dažādām gaisa aizsardzības spējām, kas palīdzētu apmierināt viņu pašreizējās prasības," teica Kērbijs.
"Taču karš reti kad stāv uz vietas. Tāpēc mums ir jāpārliecinās, ka mēs spējam šīs vajadzības apmierināt reālā laikā, lai viņi spētu gūt panākumus kaujas laukā un atkarot no krieviem, kā arī nosargāt savas zaudētās teritorijas. Mēs gribam būt pārliecināti, ka viņu suverenitāti ir iespējams aizsargāt. Un tieši uz to ir koncentrētas tās sistēmas, kuras mēs viņiem dodam."
Kērbijs uzsvēra, ka ASV neņem vērā Krievijas iebildumus un draudus saistībā ar aizsardzības bruņojuma piegādēm Ukrainai. Pēc viņa vārdiem, Krievija kā agresors vispār nevar diktēt nekādus noteikumus.
Kā ziņo izdevums "Politico", ļoti iespējams, ka šīs vizītes laikā Ukrainas delegācija lūgs Vašingtonu piešķirt Ukrainai arī taktiskās ballistiskās raķetes ATACMS, kuru darbības attālums ir aptuveni 300 kilometru.
Tāpat tikšot runāts par bezpilota lidaparātiem "Grey Eagle" un "Reaper", kurus var izmantot gan triecienu izdarīšanai, gan izlūkošanai.
Kā norāda "Politico", ASV amatpersonas gan ļoti skeptiski izturas pret šādu raķešu piegādēm, jo tiek uzskatīts, ka tālas darbības radiusa raķešu piegādes Ukrainai varētu izprovocēt Krievijas prezidentu izmantot Ukrainā vēl jaudīgākus un postošākus ieročus.
Savukārt izdevums "The Hill" ziņo, ka ASV Kongress gatavojas pasludināt Krieviju par agresorvalsti. Šāds likumprojekts tiekot izskatīts kā alternatīva piedāvājumam atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, ko amerikāņu varas iestādes jau ir noraidījušas.
Jaunais likumprojekts ļautu atzīt Krieviju vai jebkuru citu valsti par agresorvalsti, ja ASV prezidents izlems, ka šī valsts piedalās karā pret Ukrainu.
Tāpat ASV prezidentam paredzēts piešķirt pilnvaras ieviest sankcijas pret jebkuru personu, kura ir atbildīga par agresijas noziegumu, saistību ar to vai arī ir šīs agresijas līdzgaitniece.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
