Ieņemta Doņeckas apgabala Valsts nodokļu dienesta un austrumu reģiona muitas ēkas Doņeckā, rajona padomes ēka Gorlovkā, mēģinājumi ieņemt Luganskas milicijas pārvaldi, diversantu gatavošana jūras kājnieku mācību centrā Feodosijā - tās ir tikai dažas ziņas par jaunākajām prokrieviski noskaņoto protestētāju aktivitātēm Ukrainas austrumu reģionos. Situācijai kļūstot arvien satraucošākai, Turčinovs trešdien Kijevā bija sapulcinājis visu reģionu gubernatorus, sniedzot savu skatījumu uz valstī notiekošo.
Turčinovs atzinis, ka vairākos no šiem reģioniem Kijevas varas iestādes situāciju vairs nekontrolē.
„Es gribu godīgi pateikt, ka šodien spēka struktūras nav spējīgas operatīvi pārņemt kontroli Doņeckas un Luganskas apgabalos. Kādi tam ir iemesli? Galvenais iemesls nenoliedzami ir tas, ka Iekšlietu ministrijas un Drošības padomes vienības šajos reģionos nav spējīgas izpildīt viņiem uzliktos pienākumus aizsargāt iedzīvotājus. Turklāt dažas no šīm vienībām pat sadarbojas ar teroristu grupējumiem,” atzinis Turčinovs.
„Otrkārt, ir ļoti liela Krievijas propagandas apmānīta sabiedrības daļa, kas atbalsta teroristus un veicina administratīvo ēku ieņemšanu. No Maidana piemēra mēs atceramies, ka liels cilvēku skaits padara spēka pasākumus neefektīvus. Un tieši ar to pašlaik saskaras mūsu spēka struktūras. Es neattaisnoju viņu neefektīvās darbības, taču reģionos novērotās problēmas ir galvenais iemesls tam, kāpēc manis izdotais rīkojums lokalizēt teroristu grupējumus tā arī nav izpildīts,” skaidroja Turčinovs.
Turčinovs, Kijevā tiekoties ar apgabala administrāciju vadītājiem, uzsvēris, ka patlaban pastāv reāla iespēja, ka Krievija pret Ukrainu izvērsīs kontinentālo karu.
„Nav noslēpums, ka Krievija joprojām pulcē spēkus pie Ukrainas ziemeļu, austrumu un dienvidu robežas un tie ir gatavi iebrukt mūsu teritorijā,” atzinis Turčinovs.
Otrdien, kad Luganskā tika ieņemta kārtējā vietējās administrācijas ēka, Turčinovs apsūdzējis miliciju bezdarbībā un nodevībā. Iekšlietu ministrijai viņš pieprasīja atlaist no darba Luganskas un Doņeckas apgabala iekšlietu pārvalžu vadītājus un vēlreiz uzsvēra, ka Ukrainas austrumos Krievija īsteno aizplīvurotu valsts teritorijas okupāciju. Turklāt atklājies, ka separātisti diversantu darbībai gatavoti Krimā esošajā Krievijas bāzē. To Ukrainas Drošības dienests noskaidrojis, nopratinot vienu no austrumos aizturētajiem aktīvistiem.
„Grupas, kas atrodas pilnīgā Krievijas kontrolē, tiek koncentrētas Slavjanskā. Algoti karavīri, maskējušies provokatori un specvienības, kas darbojas Ukrainas teritorijā, saņēmušas uzdevumu uzbrukt arī Odesas un Harkovas reģionam,” apgalvojis prezidenta pienākumu izpildītājs.
Ukrainas pagaidu prezidents arī atzinis, ka pašreizējā ekonomiski sarežģītajā situācijā pastāv draudi, ka pret Kijevu negatīvi noskaņoti grupējumi var mēģināt destabilizēt situāciju arī Harkovas, Odesas, Dņepropetrovskas, Zaporožjes, Hersonas un Nikolajevas apgabalos. Tieši tāpēc bruņotajos spēkos ir izsludināta pilna kaujas gatavība, lai pretestību diversantiem varētu izrādīt visā valstī. Tieši tāpēc esot dots rīkojums pilnīgi visos reģionos izveidot teritoriālās aizsardzības vienības.
„Šodien mēs balstīsimies ne tik daudz uz tiem, kuri ir apmācīti karot un kuri par to saņem lielu algu, bet mēs balstīsimies uz patriotiem, uz īstiem Ukrainas pilsoņiem, kuri šodien ar ieročiem rokās ir gatavi aizsargāt Ukrainu. Mēs nejutīsim līdzi, nebļausim, bet rīkosimies un aizsargāsim. Šajos jautājumos ir jābūt skaidrai sadarbībai ar Aizsardzības ministriju, ģenerālštābu, kā arī mūsu apgabalu un vietējām administrācijām,” skaidroja Turčinovs.
Viņš norādījis, ka nenoliedzami pašlaik viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir arī gatavošanās vēlēšanām, kā arī caurskatāmības un drošības garantēšana to laikā. Viņš uzskata, ka Ukraina ievēlēs cienīgu prezidentu un bez panikas vai histērijas situāciju valstī stabilizēs.
Internetā pieejamā informācija gan uz šādiem apgalvojumiem liek skatīties visai piesardzīgi, jo tieši gaidāmajās brīvdienās varētu būt novērojamas jaunas protesta akcijas un jaunas provokācijas, tostarp Kijevas centrā.
Jau ziņots, ka otrdien Krievija paziņoja, ka ir atsaukusi savus spēkus no Ukrainas pierobežas un pārtrauc pirms vairākiem dienām aizsāktos manevrus.
17.aprīlī Ženēvā pēc četrpusējām Krievijas, Ukrainas, ASV un Eiropas Savienības (ES) sarunām tika panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā.
Ukraina paziņoja, ka Krievija nedemonstrē nekādas pazīmes, ka tā būtu gatava pildīt Ženēvas vienošanos. Savukārt Krievija šonedēļ apsūdzēja Ukrainas valdību Ženēvas vienošanās pārkāpšanā. Rietumvalstu diplomātiskajās aprindās tiek pieļauta iespējamība, ka būs jārīko vēl viena tikšanās Ženēvā, lai atrisinātu strīdīgos jautājumus par situāciju Ukrainā.
Gan ASV, gan Eiropas Savienība, kas ir arī G7, strādā tandēmā, un, kā norādījis ASV prezidents Baraks Obama, visām valstīm ir uz Krievijas rīcību jāatbild vienādi asi.
