Jau tūlīt pēc ceturtdien Ženēvā notikušajām Eiropas Savienības, ASV, Krievijas un Ukrainas sarunām par situācijas normalizēšanu Ukrainas austrumos izskanēja ne viens vien skeptisks izteikums par to, kā panākto vienošanos izdosies īstenot dzīvē. Ir pagājušas tikai divas dienas un arvien spilgtāk redzams, ka katra no sarunās iesaistītajām pusēm Ženēvā noslēgtā līguma punktus traktē atšķirīgi.
Ukraina ar prasību nekavējoties atbruņot visus radikālos grupējumus pirmkārt bija domājusi Ukrainas austrumu daļu un tur darbojošos prokrieviskos separātistus, bet Krievija ar to domājusi „Labējā sektora” un citu profašistisko grupējumu atbruņošanu un Maidana likvidēšanu. Šāds atšķirīgs traktējums varbūt arī izskaidro to, kāpēc noslēgtā vienošanās daudziem izrādījies pārsteigums.
Krievijas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Ženēvā galvenais mērķis ir bijis nodot Kijevas centrālajai varai skaidru signālu, ka ir nepieciešams uzsākt pilnvērtīgu dialogu ar visiem Ukrainas reģioniem. Tāpat Maskava norādījusi, ka Ženēvā galvenokārt ir runāts tikai par Ukrainas iekšējām lietām, tāpēc ASV draudi un ultimāti ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju ir pilnībā nepieņemami.
Tajā pašā laikā Ukrainas Ārlietu ministrija uzskaitījusi tos pasākumus, kuri jau īstenoti, pildot Ženēvas rezolūcijā izvirzītās prasības. Ir apturēta pretterorisma operācijas aktīvā fāze, ir uzdots sarīkot apspriešanu par izmaiņām konstitūcijā un varas decentralizāciju, ir apstiprināta vietējo pašpārvalžu reformas koncepcija, sagatavots amnestijas projekts Ukrainas austrumu reģionu protestu dalībniekiem, kā arī izstrādāts piedāvājums visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem parakstīt saprašanās memorandu par situācijas noregulēšanu valstī.
Situācija Ukrainas austrumos gan joprojām ir ļoti saspīlēta. Pēdējo dienu laikā visaktīvāko darbību izvērsuši separātisti Slavjanskas pilsētā. Piektdien vakarā ukraiņu interneta mediji ziņoja, ka separātisti esot izsludinājuši medības pret ukraiņu valodā runājošajiem. Par to paziņojis viņu līderis Vjačeslavs Ponomarjovs. Pilsētā arī tiek aizliegti pēc viņu domām opozīcijā esošie politiskie spēki - UDAR, „Svoboda” un „Batkivščina”, kā arī aģitācija par tiem.
Vietējā laikraksta „Slavjanskije vedomosti” galvenais redaktors Oļegs Zontovs izdevumam „Novosti Donbasa” paziņojis, ka Slavjanskas ielās žurnālistiem ar foto vai videokamerām atrasties ir ļoti bīstami un kioskos vietējā prese vairs nav pieejama. Pēc televīzijas torņa ieņemšanas pilsētā nedarbojoties arī digitālā televīzija un internets, un faktiski to varot nosaukt par informatīvo blokādi.
Nemiernieku līderis Vjačeslavs Ponomarjovs paziņojis, ka jau otrdien notikšot pirmā tā dēvētās „pilsētas padomes sēde”, bet 11.maijā tiks sarīkots referendums par federāciju un krievu valodas statusu.
Tikmēr jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Ukrainas dienvidaustrumos Ukrainas federalizāciju atbalsta aptuveni 25 procenti iedzīvotāju, bet vienotu decentralizētu valsts iekārtu – 45 procenti.
Jau ziņots, ka 17.aprīlī Eiropas Savienība (ES), ASV, Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.
Tomēr vēlāk eksperti un politiķi, arī ASV prezidents Baraks Obama pauda piesardzību par sarunās Ženēvā panākto vienošanos, un situācija varētu būt neskaidra vēl vairākas dienas.
Pēc politiskās krīzes un prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas februāra nogalē, Krimas Autonomajā Republikā parādījušies labi bruņoti un labi organizēti cilvēki, kuri sevi devēja par pašaizsardzības vienībām un pieprasīja referendumu par pievienošanos Krievijai. Kijevas un starptautiskās sabiedrības neatzītais referendums notika 16.martā, un tajā vairāk nekā 93% dalībnieku atbalstījuši pievienošanos Krievijai.
Par spīti starptautiskās sabiedrības iebildumiem un sankcijām, Krievija uzņēma Krimu federācijas sastāvā, bet šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka aiz tā dēvēto pašaizsardzības vienību muguras stāvēja Krievijas armija.
Vēlāk nemieri izcēlās Austrumukrainā, kur arī parādījās pašaizsardzības vienības, kuras pieprasa pievienošanos Krievijai.
