Pēc tam, kad Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu trešdien pavēlēja karaspēkam atstāt Hersonu un atkāpties uz Dņepras kreiso krastu, Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks pieļāvis, ka šis solis varētu būt tikai triks.
Zelenskis: jāsavalda emocijas
Ukrainas armijas operatīvā štāba "Dienvidi" preses dienesta vadītāja Nataļja Humeņuka izteikusies, ka krievu paziņojums par atkāpšanos no Hersonas varētu būt "iestudēts šovs" un par pilsētas atbrīvošanu runāt vēl pāragri. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā izteicās skeptiski.
"Informatīvajā telpā šodien ir daudz prieka, un ir skaidrs, kāpēc. Taču mūsu emocijas ir jāsavalda – kara laikā vienmēr. Es noteikti nebarošu ienaidnieku ar visām mūsu operāciju detaļām ne dienvidos, ne austrumos, ne kur citur. Kad mums būs savs rezultāts, visi to redzēs. Noteikti. Varbūt tas neizklausās pēc tā, ko kāds tagad gaida. Varbūt ne tā, kā ziņās," teica Zelenskis.
"Bet jums ir jāsaprot: neviens vienkārši neaiziet, ja vien nejūt spēku. Ienaidnieks mums nesniedz dāvanas vai "labas gribas žestus". Mēs paši to sasniedzam.
Un, kad jūs cīnāties, jums jāsaprot, ka katrs solis vienmēr ir pretošanās ienaidniekam, tā vienmēr ir mūsu varoņu dzīvību zaudēšana."
Zelenskis piebilda, ka Ukrainas spēki Hersonas apgabalā pārvietojami ļoti uzmanīgi, bez emocijām un bez lieka riska. Ukrainas interesēs ir, lai zaudējumi būtu pēc iespējas mazāki.
Ukraiņi apšauba Krievijas patiesos nodomus
Hersonā joprojām atrodas ievērojami Krievijas spēki, un reģionā tiek savilktas jaunas rezerves. ASV ģenerālis Marks Milijs izteicies, ka krievi pilsētā sakoncentrējuši 20 līdz 30 tūkstošus karavīru un šī kontingenta atvilkšanai uz Dņepras labo krastu var būt nepieciešamas vairākas nedēļas.
Sākotnējās pazīmes liecinot, ka spēku atvilkšana patiešām esot sākta, tomēr esot jānogaida. Piesardzīgs ir arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš uzskata, ka ir jānogaida un jāskatās, kas realitātē notiek Hersonā un Dņepras labajā krastā. Skeptiski par Krievijas nodomiem bija arī Kijivas ielās uzrunātie cilvēki.
"Krievijas vadība spēlē kaut kādu spēli. Nevajag viņiem ticēt. Man šķiet, ka viņi kaut ko plāno," spriež kāds Kijivas iedzīvotājs.
"Es tam neticu. Ne velti viņi tur pulcēja 40 000 karavīru. Es domāju, ka viņi kaut ko gatavo Ukrainas armijai," uzskata cits vīrietis.
Izskan versijas par miera sarunām
Analītiķi norāda, ka Krievijas karaspēka prioritāte Hersonas virzienā šobrīd ir organizēt savu spēku izvešanu pāri Dņepras upei un aizkavēt Ukrainas armiju, nevis mēģinājumi pilnībā apturēt Ukrainas pretuzbrukumu.
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas atkāpšanās, visticamāk, nebūs slazds, lai ievilinātu Ukrainas karaspēku ielu kaujās Hersonā, kā pieļauj daži ukraiņu un Rietumu avoti.
ASV ģenerālis Milijs arī atzinis, ka krievi atiešanu no Hersonas varētu izmantot pavasara uzbrukuma sagatavošanai, taču pastāvot arī "iespēju logs sarunām".
Kā ziņo ASV medijs "NBC News", atsaucoties uz informētiem avotiem, Rietumos atsevišķas amatpersonas arvien vairāk uzskata, ka ne Ukraina, ne Krievija nespēs sasniegt savus mērķus karā. Tādēļ gaidāmajā ziemā, kad temps kara laukā palēninās, viņi saskata piemērotu brīdi, lai sāktu sarunas starp abām valstīm.
Rietumu aizsardzības resora pārstāvji apšauba Ukrainas spēju pilnībā izspiest Krievijas okupantus no okupētajām teritorijām. Viņi uzskata, ka frontes līnijas stabilizācija ziemā varētu nozīmēt, ka neviena no pusēm savu mērķi, visticamāk, nesasniegs.
Vienlaikus telekanāla uzrunātie avoti no ASV atzīst, ka Ukrainu un Krieviju nosēdināt pie sarunu galda nebūs viegli.
Viņi uzskata, ka abas valstis varētu izmantot ziemu, lai pārgrupētu un pārkvalificētu savus spēkus un būtu gatavas ofensīvai pavasarī. ASV prezidents Džo Baidens izteicies, ka jautājums par sarunām ar Krieviju ir atkarīgs no Ukrainas.
Rietumi turpina militāro palīdzību Ukrainai
ASV ģenerālis Marks Milijs izteicies, ka Ukrainā ievainoti vai gājuši bojā vairāk nekā 100 tūkstoš Krievijas militārpersonu. Tas pats gan esot, iespējams, arī Ukrainas pusē.
Turpinoties Rietumu palīdzībai Ukrainai, jāmin, ka Ukrainā nonākusi kārtējā militārās tehnikas un munīcijas partija no Vācijas. Savukārt Francija tuvāko nedēļu laikā plāno Ukrainai nodot vēl sešas haubices "Caesar".
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless paziņojis, ka viņa valsts tuvākajā laikā pabeigs aptuveni 1000 papildu "zeme-gaiss" tipa raķešu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Austrijas finanšu ministrs Magnuss Brunners sacīja, ka viņa valsts Ukrainas atbalstam piešķirs vēl 10 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
