No Rietumiem izskan arī brīdinājumi par bargāku reakciju pret Krieviju, ja ķīmisko ieroču izmantošana apstiprināsies. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins civiliedzīvotāju slepkavības Bučas pilsētā nosaucis par “viltojumu”, kā arī norādīja, ka Krievija saskaņā ar sākotnējo plānu turpinās “speciālo militāro operāciju” Ukrainā.
Karavīriem bija grūti elpot
Satraucošas ziņas pienākušas no aplenktās ostas pilsētas Mariupoles. Šajā pilsētā Krievijas armija, iespējams, izmantojusi ķīmiskos ieročus. Par to vēstījis pulks "Azov", kas piedalās pilsētas aizstāvēšanā. Ķīmiskais ierocis nomests no bezpilota lidaparāta.
“Vakar okupanti pret Mariupoles militāristiem un civiliedzīvotājiem izmantoja nezināmas izcelsmes indīgu vielu,” vēsta pulka “Azov” komandieris Deniss Prokopenko.
“Uzbrukuma epicenters nebija tuvu vietai, kur atradās cilvēki, tādējādi kontakts ar vielu bija minimāls, kas potenciāli izglāba viņiem dzīvību, bet ir redzamas dažas sekas. Pašreiz ir neiespējami analizēt un noskaidrot, kāda viela saindēja cilvēkus, jo esam blokādē, bet uzbrukuma epicenters ir Krievijas spēku apšaudīts, jo tie vēlas slēpt nozieguma pēdas.”
No vielas cietušajiem ir elpošanas nepietiekamība un traucējumi asinsvadu sistēmas darbībā.
“Mēs bijām pozīcijās, slēpāmies un dzirdējām sprādzienu. Gāju noskaidrot, kas noticis. Redzēju miglu, vairāk kā dūmus, ne biezus. Mums pavēlēja meklēt patvērumu.
Pēc tam sajutu gūtības elpot, man reiba galva, kājas kļuva ļenganas,” stāsta viens no cietušajiem karavīriem, kurš izteicies pulka “Azov” publicētā video.
Cīņas notiek rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā
Ķīmiskais uzbrukums esot noticis virs rūpnīcas „Azovstaļ”, kuru turpina aizsargāt „Azov” karavīri. Krievijas puse ir ziņojusi, ka kaujas pēdējā laikā norisinās tieši ap metalurģijas uzņēmumu "Azovstaļ" un ostā. Krievija ir draudējusi bloķēt Ukrainas karavīrus metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijā un pielietot pret viņiem ķīmiskos ieročus.
Kā britu raidsabiedrībai BBC iepriekš apstiprināja kādas rietumvalsts amatpersona, Krievija ir reorganizējusi pavēlniecību savam karaspēkam Ukrainā un tagad to vada ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš guvis lielu militāru pieredzi Sīrijā. Un, kā zināms, tad ķīmiskie ieroči tika pielietoti arī Sīrijā.
Ukrainas varasiestādes un arī rietumvalstis norādījušas, ka izmeklē notikušo. Tiek pieļauts, ka uzbrukumā izmantota zarīna gāze vai fosfora munīcija. Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa uzsvērusi, ka jebkura šādu ieroču izmantošana būtu konflikta eskalācija un briti pieprasīs Krievijas prezidenta un viņa režīma atbildi.
Maskavas kontrolēto Doneckas separātistu pārstāvis Eduards Basurins svētdien publiski apliecināja Krievijas nodomu, ka Krievijas spēki varētu ķerties pie ķīmiskajiem ieročiem, lai uzvarētu aplenktajā Mariupolē. Viņš teicis, ka gribot “izsvēpēt kurmjus no to alām.”
Šos izteikumus vēlāk komentējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Viens no krievu okupantu runasvīriem sacīja, ka viņi varētu pielietot ķīmiskos ieročus pret Mariupoles aizstāvjiem. Mēs to uztveram ļoti nopietni. Gribu atgādināt pasaules līderiem, ka Krievijas iespējamā ķīmisko ieroču izmantošana jau ir apspriesta."
Pašvaldība ziņo par tūkstošiem upuru
Pirmdien Mariupolē dislocētā Ukrainas bruņoto spēku 36. jūras kājnieku brigāde vēstīja, ka munīcijas trūkuma dēļ tie gatavojas “pēdējai kaujai” par pilsētu un cīnīsies līdz galam.
Jūras kājnieki aicināja visus ukraiņus saprast pretošanās cenu un mudināja ukraiņus pabeigt darbu, proti, uzvarēt karā.
Krievijas spēki cenšas ieņemt Mariupoli, lai tālāk no tās veiktu uzbrukumus un sasniegtu Doneckas apgabala administratīvās teritorijas robežas. Kā paziņojis Mariupoles mērs Vadims Boičenko, pilsētā nogalināti vairāk nekā 10 000 civiliedzīvotāju, bet vēl vismaz 33 000 mariupoliešu ir aizvesti uz Krieviju vai tās kontrolētām teritorijām Ukrainas austrumos.
Tikmēr vairākās vietās Ukrainā tiek atrasti arvien jauni bojāgājušie, ko noslepkavojuši Krievijas spēki. Kāda sieviete ieradusies netālu no Kijivas esošajā degvielas uzpildes stacijā, kur kanalizācijas lūkā iemesti divi vīrieši. Viens no tiem izrādījies viņas dēls. Tikmēr kādā pagrabā netālu no Kijivas atrasti seši nošauti cilvēki. Krievijas bruņutransportieris sašāvis arī kādu automašīnu netālu no Kijivas, nogalinot tajā esošās trīs sievietes un divus bērnus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
