Ukraina: Šoreiz mēs būsim gatavi Krievijas agresijai

Karš Ukrainā nevar sākties rīt vai parīt, jo tas turpinās jau kopš 2014. gada. Tā trešdien Doņeckas tuvumā Latvijas Aizsardzības ministrijas delegācijai un žurnālistiem norādīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Lūgta komentēt ziņas par iespējamo karadarbības sākšanos, Maļara uzsvēra, ka Ukraina ir gatava sniegt pienācīgu atbildi.

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara

“Karš sākās 2014. gadā. Tālāk, ja notiks eskalācija, ir iespējama tikai virzīšanās dziļāk valstī. Taču tas nav jauns karš. Karš sākās 2014. gadā. Otrs jautājums, vai šis uzbrukums varētu sākties jau rīt?

Pašlaik mēs neesam piefiksējuši tādu trieciengrupu izveidošanu, kas to spētu paveikt jau rīt. Šādu grupu izveidei ir vajadzīgs laiks, un tā nebūs viena vai divas dienas. Ja mēs kaut ko tādu pamanīsim, mēs par to noteikti stāstīsim!” teica Maļara.

Runājot par rietumvalstu medijos publicētajiem attēliem, kas liecina par Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežas, Maļara norāda, ka tie ir attēli no satelītiem, visiem pieejama informācija.

“Tā nav izlūkinformācija, ko neviena pasaules valsts nepublisko. Tā būtu avotu atklāšana, un tādējādi tur vairs izlūkošanas nebūtu. Tāpēc visas šīs fotogrāfijas ir žurnālistu interpretācija.”

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Šoreiz mēs būsim gatavi Krievijas agresijai
00:00 / 01:42
Lejuplādēt

Vai ir iespējams prognozēt, vai notiks Krievijas spēku virzīšanās dziļāk Ukrainā?

“Simtprocentīgi to prognozēt nevar neviens. Un ir viedoklis, ka to nezina pat Putins. Šādi notikumi tiek veidoti kompleksi – notiek kādas pārrunas, iespējams, arī tādas, par kurām mēs nezinām. Var notikt tirgošanās ekonomikas jomā – par gāzi, naftu un jebko citu. Mēs nevaram pateikt, kas notiks rīt un kas var kļūt par šo palaidējmehānismu. Mēs varam runāt tikai par tendencēm,” atzīst Ukrainas aizsardzības ministra vietniece.

“Katru dienu, kamēr turpinās karš, ir draudi, ka rīt var sākties virzīšanās uz priekšu,” secina Maļara.

Uz jautājumu, vai Ukrainas bruņotie spēki būs gatavi pretoties Krievijas agresijai atšķirībā no 2014. gada, kad Krievija bez īpašas pretestības pārņēma savā kontrolē Krimas pussalu, Maļara atbild: “Mūsu bruņotie spēki ir pavisam citā stāvoklī nekā 2014. gadā. Kaujas pieredzi ir ieguvuši vairāk nekā 400 000 cilvēku. Tie ir cilvēki ar reālu kaujas pieredzi. Mums ir izveidots kodols, aptuveni 30%, kuri uzreiz gatavi stāties ierindā. Pagājušajā nedēļā veiktā aptauja liecina, ka 56 procenti ukraiņu ir gatavi iesaistīties valsts aizsardzībā,” stāsta Maļara.

“Šī informācija ir arī otrai pusei. Viņi ļoti labi saprot, ka nebūs tik vienkārši kā toreiz. Tas būs daudz dārgāk, daudz sarežģītāk. Un pašlaik ir mobilizēts daudz lielāks skaits cilvēku tam, lai mēs dotu pretsparu.”

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt