Minskas vienošanās: Ārvalstu spēku izvešana, jauna konstitūcija un īpašs statuss Donbasā

Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.

Miera plāns paredz visaptveroši pārtraukt uguni atsevišķos Doņeckas un Luganskas apgabalos no 2015. gada 15. februāra plkst. 00:00

Miera plāna galvenie punkti:

  • Uguns pārtraukšana no 15.februāra pulksten 00:00
  • Smaga bruņojuma atvilkšana:
    - 50 km platas drošības zona
    - 70 km drošības zona raķešu sistēmām
    - 140 km drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām „Tornado – C”, „Uragan”, Smerč” un taktiskajām raķešu sistēmām „Točka”
  • Bruņojuma atvilkšana jāsāk ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un jāpabeidz 14 dienās
  • Īpašā režīma statuss Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un dialogs par vietējo vēlēšanu rīkošanu
  • Amnestija Doņeckas un Luhanskas teritorijās „notikumu dalībniekiem”
  • Gūstekņu apmaiņu piecu dienu laikā
  • Humānās palīdzības pieejas nodrošināšana
  • Sociālo saišu atjaunošana ar Donbasa reģioniem
  • Ukraina atjauno kontroli pār robežu ar Krieviju
  • Ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, algotņu izvešana no Ukrainas 
  • Ukrainas jauna konstitūcija līdz 2015.gada beigām un varas decentralizācija
 Abas puses apņemas atvilkt smago bruņojumu vienādā attālumā ar mērķi izveidot vismaz 50 kilometru platu drošības zonu. Tas attiecas uz artilērijas sistēmām ar kalibru 100 milimetri un lielāku. Paredzēts Izveidot 70 kilometrus platu drošības zonu reaktīvo raķešu sistēmām, kā arī 140 kilometru zonu reaktīvo raķešu sistēmām „Tornado – C”, „Uragan”, Smerč” un taktiskajām raķešu sistēmām „Točka”

Kaujas tehnikas atvilkšanai ir jāsākas ne vēlāk kā otrajā dienā pēc uguns pārtraukšanas un jānoslēdzas 14 dienu laikā.

Uguns pārtraukšanas režīmu novēros Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), izmantojot visus nepieciešamos tehniskos  līdzekļus, ieskaitot pavadoņus, bezpilota lidaparātus, radiolokācijas sistēmas u.c.

Paredzēta arī visu ārvalstu bruņoto formējumu, militārās tehnikas, kā arī algotņu izvešana no Ukrainas teritorijas EDSO uzraudzībā. Visu nelikumīgo grupējumu atbruņošana.

Plāns paredz arī sākt dialogu par vietējo vēlēšanu sarīkošanu  Doņeckas un Luhanskas apgabalos un šo reģionu īpašo pārvaldes kārtību. Ukrainas parlamentam 30 dienu laikā būs jāpieņem rīkojums,  norādot teritoriju, uz kuru attieksies īpašais režīms. 

Miera plāns arī paredz apžēlošanu un amnestiju personām „par notikumiem, kas norisinājušies atsevišķos Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonos” un visu karagūstekņu apmaiņu, kas jāpabeidz ne vēlāk kā piektajā dienā pēc spēku atvilkšanas.

Plāns paredz arī nodrošināt drošu humānās palīdzības piekļuvi, piegādi, uzglabāšanu un izplatīšanu visiem grūtībās esošajiem un Kijevas centrālas varas un Doņeckas un Luhanskas apgabalu sociāli ekonomisko saišu atjaunošanu. Lai to sasniegtu, Ukraina atjaunos savas banku sistēmas pārvaldību konflikta skartajos rajonos un, iespējams, tiks izveidots starptautisks mehānisms pārskaitījumu atvieglošanai.

Tāpat paredzēts, ka Ukraina pilnībā atjaunos kontroli pār valsts robežu līdz 2015. gada beigām. Tāpat līdz gada beigām Ukrainā jāstājas spēkā jaunajai konstitūcijai, kurā „centrālais elements ir decentralizācija (ņemot vērā atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabalu īpatnības, kas saskaņotas ar šo rajonu pārstāvjiem), kā arī pastāvīgas likumdošanas pieņemšana līdz 2015. gada beigām par atsevišķu Doņeckas un Luhanskas reģionu īpašo statusu.

Jautājumi, kas saistīti ar vietējām vēlēšanām, tiks apspriesti un saskaņoti ar atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonu pārstāvjiem Trīspusējās kontaktgrupas ietvaros.   

Ārvalstu bruņoto formējumu izvešanu īpaši izcēla Ukrainas prezidents Petro Porošenko, norādot, ka Krievijas algotņi jāizved pēc iespējas ātrāk, bet līdz gada beigām pilnībā jāatjauno kontrole pār Krievijas un Ukrainas robežu. Vienlaikus, komentējot vienošanās punktu par īpaša statusa ieviešanu Donbasa reģionam, Ukrainas prezidents uzstāja, ka negrasās mainīt savas valsts konstitucionālo iekārtu.

„Neraugoties uz spēcīgo spiedienu, mēs nepiekritām Donbasa autonomijas statusam. Mēs norādījām, ka šo jautājumu skatīsim ar decentralizāciju saistītu konstitucionālo pārmaiņu kontekstā, kas skar visu mūsu valsti. Mēs arī nepiekritām nekādam federalizācijas formātam. Nebūs ne autonomijas, ne federalizācijas,” uzsvēra Porošenko.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins īpaši izcēla to, ka Ukrainai jāveido diplomātisks kontakts ar separātistu līderiem. Putins arī apliecināja, ka Krievijas militārie eksperti sekos līdzi pamiera ievērošanai.

„Tā nebija manas dzīves labākā nakts, taču šis bijis labs rīts, jo, neraugoties uz visām sarunu procesa grūtībām, mums tomēr izdevies vienoties par galveno. Starp citu, runājot par to, kāpēc tik ilgi notika saskaņošana, manuprāt, tas saistīts ar to, ka Kijeva atsakās no tiešiem kontaktiem ar Doņeckas un Luhanskas republikas pārstāvjiem. Lai gan tās nav atzītas, tāda ir realitāte, un ja mēs gribam ilgtermiņa risinājumu, tad jāiziet uz tiešiem kontaktiem,” žurnālistiem sacīja Putins.

Rietumu līderi panākto vienošanos komentējuši piesardzīgi un bez liela entuziasma, norādot, ka miera plāna nākotne būs atkarīga no reālās situācijas Austrumukrainā. 

„Man nav nekādu ilūziju, mums nav nekādu ilūziju. Darāmā vēl ir ļoti daudz. Tomēr šī ir reāla iespēja mainīt situāciju uz labo pusi. Francija un Vācija ir parādījusi, ka Eiropa spējusi veidot vienotu viedokli, un par to es gribu  pateikties Francijas prezidentam Fransuā Olandam,” sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Kaujas Donbasā turpinās arī ceturtdien

Tikmēr pašā Austrumukrainā, neraugoties uz Minskā panākto vienošanos turpinās sīvas cīņas. Īpaši tiek ziņots par kaujām Debaļceves apkārtnē, kā arī dienvidos netālu no Marupoles.  

Ukrainas brīvprātīgo bataljona “Donbas” komandieris ziņo, ka Ukrainas spēki pārgājuši veiksmīgā  pretuzbrukumā, atbrīvojot Loginovas ciematu. Līdz ar to varētu būt pārrauts prokrievisko spēku aplenkums ap Debaļceves pilsētu un atbloķēta apgādes līnija Ukrainas spēkiem no frontes aizmugures.

Tikmēr dienvidaustrumos turpinās kaujas starp prokrieviskajiem kaujiniekiem un Ukrainas brīvprātīgo pulku “Azov”, kas pēdējās dienās atguvis vairākas apdzīvotās vietas Marupoles tuvumā. Tiek ziņots par smagām sadursmēm vismaz divu apdzīvotu vietu tuvumā, kā arī prokrievisko kaujinieku veiktu Mariupoles pievārtes apšaudi ar artilērijas uguni.

LTV žurnāliste Odita Krenberga no Kijevas ziņoja, ka vietējie iedzīvotāji un karavīri pārliecināti, ka pāragri būtu lolot cerības, ka Krievija pildīs visus vienošanās nosacījumus. Cilvēki priecātos par mieru, bet no sirds tam pagaidām netic, stāstīja Krenberga.  

Skeptiski par Krievijas vēlmi un gatavību ievērot Minskas vienošanos un kara pārtraukšanu ir karavīri, kas šobrīd atpūšas Kijevā. Viņi jau drīzumā atgriezīsies karā.

"Gribu teikt - viennozīmīgi, ja aiztaisītu ciet robežu, tad Krievijas armija vairs nevarētu iejaukties šajā konfliktā. Tad mēs visu pabeigtu divās nedēļās, maksimums mēneša laikā," saka Ukrainas brīvprātīgais karavīrs Nikolajs Tihonovs. "Vajag starptautiski atzīt, ka tā ir Krievija armija, kas pret mums karo. Ka tā ir atklāta agresija, teritoriju aneksija, ka viņi bombardē mierīgos iedzīvotājus un terorizē tos," saka Tihonovs.

Viņam piekrīt kara medmāsa Anna Komara. 20 gadus vecā meitene līdz šim bija kulturopoloģijas studente. "Kad tu redzi, ka cilvēks iet bojā, un tas ir tavs brālis, cilvēks, kas aizstāv tavu dzimteni, tavu ģimeni un tevi pašu, tad tu nedomā par to, vai tu esi augumā maziņa, vai liela, vai tu esi vāja, vai stipra. Tu atrodi sevī spēku tam, lai kaut kā varētu palīdzēt tam cilvēkam," norāda Komara.

Savukārt 19 gadus vecajam elektriķim Dimam Koroļevskim ir žēl skatīties uz cietušo pilsētu. "Man ir smagi, kad skatos uz tām ēkām, kas ir sagrautas. Iedomāties par visiem tiem mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri tur ir palikuši zem drupām un saprast, ka tas ir varējis notikt ar manu dzimto pilsētu Doņecku. Tāpēc es aizbraucu no Kijevas to aizstāvēt," atzīmē Koroļevskis.

Kijevā ceturtdien ieradās Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Viņa auditoriju uzrunāja, tērpusies tautas tērpā.

SVF Ukrainai piešķir 17,5 miljardu dolāru aizdevumu

Tikmēr Starptautiskais Valūtas fonds paziņojis par 17,5 miljardu ASV dolāru liela aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, lai stabilizētu valsts ekonomiku un novērstu defoltu. Jaunais aizdevums papildinās iepriekšējo kredītlīniju, kuras kopējais apjoms nākamo četru gadu laikā pārsniegs vismaz 22 miljardus dolāru.  

Valūtas fonda pārstāvji norāda, ka apmaiņā pret aizdevumu viņi gaida no Ukrainas amatpersonām drosmīgas politiskās un ekonomiskās reformas, neraugoties uz sarežģīto drošības situāciju. Vienlaikus gan aizdevēji atzīst, ka arī ar palielināto aizdevuma summu Ukrainai varētu nepietikt. Tāpēc pašlaik notiek Ukrainas ekonomikas analīze.

Tiek uzskatīts, ka kopumā nākamo četru gadu laikā Ukrainai būs nepieciešama līdz pat 40   miljardu dolāru liela summa. Pagājušajā mēnesī par divu miljardu lielu aizdevumu Ukrainai paziņoja arī Eiropas Savienība, bet ASV par šādu pašu summu solījusi aizdevuma garantijas. 

Jau ziņots, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem,  izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturo kā nervu spēli.

Katra no pusēm uz sarunām ieradusies ar samērā atšķirīgu pozīciju. Gan Rietumu līderi, gan Ukraina vainoja Krievijas varu separātistu atbalstīšanā ar ieročiem, munīciju un  arī ar karavīriem, pieprasot izvest no Austrumukrainas smagos ieročus, atvilkt karaspēku no Ukrainas robežām un nu jau arī no Ukrainas teritorijas.

Savukārt Krievijas puse pie sarunu galda sēdās ar prasībām paturēt Krimu, nodrošināt Doņeckas un Luhanskas autonomiju, Ukrainas karaspēka aiziešanu no šīm teritorijām.

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti