Eiropas Savienība: Krievija samaksās augstu cenu, ja uzbruks Ukrainai

Eiropas Savienība (ES) vērsīs jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tā nolems iebrukt Ukrainā. Par to vienojās ES dalībvalstu vadītāji. Viņi arī mudināja Krieviju un Ukrainu atgriezties pie sarunu galda. Vācijas kanclers Olafs Šolcs aicinājis nepolitizēt jautājumu par gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” nodošanu ekspluatācijā.

Eiropas Savienība: Krievija samaksās augstu cenu, ja uzbruks Ukrainai
00:00 / 03:33
Lejuplādēt

Ceturtdien, 16. decembrī, vēlu vakarā Briselē noslēdzās ES dalībvalstu vadītāju sanāksme, kurā viens no centrālajiem jautājumiem bija draudošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Līderi kopīgā paziņojumā aicināja Maskavu mazināt saspīlējumu, ko ir izraisījusi Krievijas karaspēka savilkšana pie robežas ar Ukrainu un tās agresīvā retorika.

Tāpat Eiropas līderi mudināja atgriezties pie tā saucamā Normandijas formāta.

Tā ietvaros Krievija, Ukraina, Vācija un Francija iepriekš tikās, lai spriestu par to, kā ieviest 2014. un 2015. gadā noslēgtās Minskas vienošanās par konflikta noregulēšanu Austrumukrainā.

Brīdina par smagām sekām

ES līderi arī brīdināja Krieviju par „smagām sekām”, ja tā tomēr īstenos jaunu militāru iebrukumu Ukrainā. Uz to pēc samita norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena: „Mūsu bažas saistībā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas austrumu robežām ir ļoti labi zināmas. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra – mēs aicinām Krieviju deeskalēt saspīlējumu un atturēties no jebkādas turpmākas agresijas. Mēs vēlētos atrasties situācijā, kurā attiecības ar Krieviju būtu labas, bet tas lielā mērā ir atkarīgs no Maskavā pieņemtajiem lēmumiem.

Lai nebūtu šaubu – ja Krievija veiks kādas darbības pret Ukrainu, Eiropas Savienība būs tiesīga piemērot sankcijas, kas varētu radīt milzīgus zaudējumus.

Saistībā ar to mēs savu darbu esam paveikuši.”

Arī ES Padomes prezidents Šarls Mišels paziņojis, ka visu bloka dalībvalstu līderi esot piekrituši jaunu ekonomisko sankciju noteikšanai pret Krieviju. ES līderi gan neprecizēja, kādas sankcijas varētu piemērot Krievijai.

Dalībvalstu vadītāji arī vienojās vēl uz sešiem mēnešiem pagarināt esošās ekonomiskās sankcijas, kuras Krievijai noteica 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības līderu sanāksmē panākto vienošanos par iespējamām sankcijām pret Krieviju. Kariņš sacīja, ka Eiropas valstīm ir pilnīgi skaidrs, kādas ekonomiskās sankcijas tās spers kopā ar ASV un Lielbritāniju gadījumā, ja Krievija uzbruks Ukrainai.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš
00:00 / 00:39
Lejuplādēt

„Manuprāt, tas, ka mēs pēc diskusijas esam visi vienojušies, ka šādi mēs rīkosimies, tas jau ir milzu solis.

Jo ļoti bieži pretinieki varētu iedomāties, ka mēs Eiropas Savienībā nespējam vienoties, mums ir ļoti dažādi viedokļi. Bet izrādās, ka šādā situācijā, kad ir reāls drošības apdraudējums kādai Eiropas valstij – pat ne Eiropas Savienības, bet Eiropas valstij Ukrainai – Eiropas Savienības valstis ir gatavas savilkties kopā un vienoties, ka mēs kopsolī ar partneriem rīkosimies vienoti sankciju jomā. Tas jau ir pilnīgi skaidrs signāls," sacīja Kariņš.

Šolcs: „Nord Stream 2” nevajadzētu politizēt

Šis bija pirmais ES samits jaunajam Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kuram nācās skaidrot savu pozīciju attiecībā uz cauruļvadu „Nord Stream 2”, pa kuru Krievija plāno piegādāt dabasgāzi Vācijai.

Šolcs sacīja, ka lēmumu par „Nord Stream 2” nodošanu ekspluatācijā nevajadzētu sasaistīt ar centieniem deeskalēt situāciju uz Ukrainas un Krievijas robežas.

„Attiecībā uz „Nord Stream 2” mēs runājam par projektu, kurā tika veiktas privātās investīcijas un kura realizācija ir tik ļoti pavirzījusies uz priekšu, ka tagad ir pabeigts cauruļvads. Lai to nodotu ekspluatācijā, ir jānoskaidro, vai tas atbilst Eiropas Savienības enerģētikas tiesību aktiem. Par to lemj Vācijas iestāde pilnīgi bez jebkādas šī jautājuma politizācijas. Cits jautājums ir, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpta Ukrainas teritoriālā vienotība. Vācija izjūt lielu atbildību par to, lai Ukraina arī turpmāk būtu gāzes tranzīta valsts," sacīja Šolcs.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka iepriekš paziņoja, ka pirms vairākām nedēļām pabeigto „Nord Stream 2” cauruļvadu nevar nodot ekspluatācijā, jo tas neatbilstot ES enerģētikas tiesību aktu prasībām. Viņa arī piebilda, ka Vācijas iepriekšējā valdība ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir vienojušās par to, ka cauruļvads nevarēs uzsākt darbu gadījumā, ja Krievija pastiprinās agresiju pret Ukrainu.

KONTEKSTS:

Novērota Krievijas karaspēka pulcēšanās pie Ukrainas robežas. Tādēļ Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un Lielbritāniju vēlējusies jau laikus sagatavot iespējamās koordinētās sankcijas pret Krieviju gadījumā, ja tās karaspēks iebruks Ukrainā. 

ES ārlietu ministri decembra vidū vienojās par sankciju noteikšanu pret Krievijā bāzētu militāro vienību, privātuzņēmumu "Vāgnera grupa".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt