Labrīt

Mamma Liesma: Pazaudēt savu bērnu vai viņu pieņemt. Vidusceļa nav

Labrīt

Niks: Vecākiem divi bērni – dēls un meita. Brālis "iznāk no skapja", vēlāk arī māsa

Ukraina sola cīnīties par 60 Krievijā politieslodzītajiem ukraiņiem

Ukraina sola cīnīties par 60 Krievijā politieslodzītajiem ukraiņiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kārtējo reizi aktualizējies jautājums par Krievijā ieslodzījumā esošajiem Ukrainas pilsoņiem. Nedēļas sākumā par spiegošanu tika notiesāts vēl viens žurnālists – aģentūras „Ukrinform” korespondents Romāns Suščenko, kuru apsūdz spiegošanā. Ukrainas varas iestādes sola darīt visu iespējamo, lai panāktu visu – vairāk nekā 60 – ukraiņu politieslodzīto atbrīvošanu, cerot tos apmainīt pret Ukrainā aizturētajiem un terorismā apsūdzētajiem Krievijas pilsoņiem.  

ĪSUMĀ:

  • Krievijā par spiegošanu uz 12 gadiem notiesā ukraiņu žurnālistu Suščenko.
  • Notiesātais iepriekš strādāja Ukrainas Aizsardzības ministrijā.
  • Žurnālista advokāts sola spriedumu pārsūdzēt.
  • Advokāts pieļauj: Suščenko varētu apmainīt pret Ukrainā aizturēto krievu žurnālistu.
  • Iepriekš Ukrainai izdevās no Krievijas cietumiem atbrīvot 3 politieslodzītos un 2 robežsargus.
  • Ukrainas parlamenta vicespīkere: Krievijā aizturēti vairāk nekā 60 ukraiņu un Krimas tatāru.
  • Ukraina sola darīt visu, lai atbrīvot savus pilsoņus.

Krievijas Federālais drošības dienests ukraiņu informācijas aģentūras „Ukrinform” žurnālistu Romānu Suščenko aizturēja 2016.gada 30.septembrī Maskavā, nosaucot viņu par Ukrainas izlūkdienesta darbinieku un apsūdzot spiegošanā. Tika apgalvots, ka Suščenko bija ieradies Krievijā, lai apciemotu savu brālēnu, taču izmantojis šo ieganstu, lai iegūtu slepenu informāciju par Krievijas bruņoto spēku un nesen izveidotās Nacionālās gvardes darbību, kā arī vāktu datus par iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas izdevums „Korespondent” ziņoja, ka Romānu Suščenko esot notiesājuši par viņa mēģinājumiem uzzināt par iespējamo uzbrukumu no pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas puses Mariupoles virzienā. Informāciju viņš esot mēģinājis iegūt sarunās ar bijušajām militārpersonām.

Žurnālista paziņas un aizstāvība uzskata, ka Krievijas Federālajam drošības dienestam ir bijusi zināma Suščenko pagātne, tāpēc arī viņš ticis īpaši novērots. Proti, pirms darbības uzsākšanas „Ukrinform” viņš kādu laiku ir strādājis arī Ukrainas Aizsardzības ministrijā, turklāt viņš savulaik pabeidzis arī inženieru militāro tanku skolu. Krievijas izmeklētāji norāda, ka Suščenko bijusi pulkveža dienesta pakāpe un žurnālista darbs ir bijis tikai aizsegs spiegošanai.

Nedēļas sākumā Romāns Suščenko tika atzīts par vainīgu spiegošanā un saņēma 12 gadu ilgu cietumsodu stingra režīma kolonijā. Pats žurnālists savu vainu izvirzītajās apsūdzībās ir kategoriski noliedzis, bet viņa aizstāvis Marks Feigins ir paziņojis, ka spriedums tiks apstrīdēts.

“Mēs ar Romānu iesniedzām apelācijas sūdzību. Līdz šīs lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā Romāns atradīsies Lefortovas izmeklēšanas izolatorā un nekur netiks nosūtīts. Gaidīsim uz kādiem iespējamiem ārpus procesa lēmumiem viņa lietā. Šeit es domāju iespējamo apmaiņu un sarunām, kas pašlaik notiek starp Kijevu un Maskavu,” pastāstīja advokāts.  

Feigins pieļāvis, ka pēc šī sprieduma pasludināšanas Romānu Suščenko varētu apmainīt, piemēram, pret Krievijas informācijas aģentūras „RIA Novosti Ukraina” galveno redaktoru Kirilu Višinski, kurš tika aizturēts maija vidū un tiek turēts aizdomās par valsts nodevību.

Feigins paudis pārliecību, ka šādu apmaiņu būtu nepieciešams īstenot nekavējoties, lai šo lietu izdotos atrisināt ar kompromisu.

Vienlaicīgi aizstāvis uzsvēris, ka lēmums par notiesāto žurnālistu apmaiņu ir jāpieņem Maskavai, nevis Kijevai.

Ukrainas parlamenta pirmā vicespīkere Irina Geraščenko paziņojusi, ka, iespējams, sprieduma pasludināšana šajā lietā tik tiešām varētu paātrināt ieslodzīto apmaiņu. Spriedums pats par sevi gan neliecinot par Maskavas vēlmi sadarboties, jo, piemēram, daudzu citu politieslodzīto lietās spriedumi pasludināti jau pirms gadiem, taču Maskavas ieinteresētības tā arī nav.

Pēc viņas vārdiem, iepriekš no Krievijas cietumiem izdevies atbrīvot vien trīs politieslodzītos un divus robežsargus, un tas noticis tieši pēc spriedumu pasludināšanas, kurus Ukrainas puse nekad neatzīs.

“Visiem ir redzams, ka šo pseidospriedumu mērķis ir turpināt izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Pašlaik Krievijas cietumos tiek turēti vairāk nekā 60 ukraiņu un Krimas tatāru. Mēs turpināsim nepārtrauktu cīņu par visu viņu atbrīvošanu,” pauda vicespīkere.

Iepriekš Geraščenko norādījusi, ka Minskas sarunu kārtējās tikšanās laikā Ukrainas puse ir piedāvājusi apmainīt 23 Krievijas pilsoņus, kuri ir apsūdzēti par terorismu, terora aktu plānošanu un par noziegumiem pret Ukrainas teritoriālo vienotību, pret Krimā aizturēto režisoru Oļegu Seņcovu, Aleksandru Koļčenko, Staņislavu Klihu un citiem.

Arī Romāns Suščenko savas lietas pēdējā vārdā paudis atbalstu tieši Krievijā notiesātajam un ieslodzītajam ukraiņu režisoram Oļegam Seņcovam, kurš jau vairāk nekā 20 dienas turpina badastreiku cietumā. Seņcovs, kurš ir notiesāts uz 20 gadiem cietumā par teroristiskas organizācijas izveidi, ar savu badastreiku vēlas panākt visu politieslodzīto atbrīvošanu. Jaunākā informācija liecina, ka Seņcova veselība badošanās dēļ ir sākusi pasliktināties, taču viņu uzrauga mediķi un ieslodzītajam tiek veiktas injekcijas.

1. un 2.jūnijā daudzviet pasaulē notika pilsoniskās akcijas Oļega Seņcova atbalstam. Viņa atbrīvošanu pieprasīja aktīvisti Kijevā, Telavivā, Londonā, Parīzē, Varšavā, Ženēvā, Kalgari un citās pilsētās, kā arī Krievijas galvaspilsētā Maskavā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti