Ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu iesūdzēt tiesā Ukrainu par trīs miljardu dolāru lielā kredīta neatmaksāšanu. Tāpat Krievijas vadība asi kritizējusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lēmumu pārskatīt savu attieksmi pret valstīm ar neapmaksātiem suverēnajiem parādiem. Krievija uzskata, ka valūtas fonds ir radījis nevēlamu precedentu.
Trīs miljardu dolāru lielo aizdevumu prezidenta Viktora Janukoviča valdībai Krievija piešķīra 2013. gada decembrī neilgi pirms Maidana protesta akciju kulminācijas. Šis finansējums bija paredzēts veco parādu apmaksai par Krievijas piegādāto gāzi. Minēto summu Krievija piešķīra, iegādājoties Ukrainas eiroobligācijas, kuras jādzēš šajā mēnesī.
Ukraina bija pieprasījusi restrukturizēt šo parādu, jo neuzskata to par suverēno parādu, savukārt Krievija pret to kategoriski iebilst. Maskava no savas puses ir piedāvājusi uz trijiem gadiem atlikt parāda atmaksu, sadalot to trijās daļās un saņemot ASV, ES vai SVF garantijas. ASV šādas garantijas piešķirt ir atteikušās, izpelnoties izbrīnu no Krievijas vadības puses.
Putins norādījis, ja ASV ir tik pārliecināta par Ukrainas maksātspēju tuvākajos gados, tā tomēr varētu palīdzēt dalīt riskus.
Tāpat Krievijas līderi asi nosodījuši SVF otrdien pieņemto lēmumu pārskatīt savu politiku attiecībā pret valstīm, kurām ir neapmaksāti suverēnie parādi. Šis lēmums faktiski nozīmē to, ka Valūtas fonds varēs turpināt Ukrainas kreditēšanu arīpēc tam, ja tiks pasludināta valsts maksātnespēja. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs paziņojis, ka šīs izmaiņas ir pieņemtas tikai ar mērķi nodarīt kaitējumu Krievijai un legalizēt iespējas Kijevai nemaksāt savus parādus.
Arī Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs izteicies, ka SVF šo lēmumu ir pieņēmis politisku motīvu vadīts, turklāt pirmo reizi vēsturē ir apšaubīts suverēnā parāda statuss.
Kā prognozējis Medvedevs, SVF jārēķinās ar to, ka tuvākajā laikā arī citas parādos nonākušās valstis vērsīsies ar prasībām nodrošināt tām tādus pašus noteikumus kā Ukrainai. Medvedevs arī norādījis, ka ir nepieciešams jau vistuvākajā laikā šo sistēmu reformēt, pretējā gadījumā uzticība tai tiks sagrauta. Savukārt par pašu Ukrainas parādu Krievijas premjers paudis pārliecību, ka Ukraina to neatmaksās, jo vienkārši Ukrainas vadība ir blēži.
Taču pašlaik Krievijas prezidents ir uzdevis finanšu ministram parāda atgūšanai iesūdzēt Ukrainu tiesā. Kā intervijā interneta portālam "newsru.com" atzīst vairāki analītiķi, iespēju tiesas ceļā atgūt suverēno parādu esot visai maz. Galvenokārt tāpēc, ka starptautiskajās tiesu institūcijās Krievijas var tikt izvirzītas pretprasības par Krimas aneksiju.
Atbildot uz Krievijas rīcību, Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks norādījis, ka Kijeva ir gatava tiesāties, taču vienlaicīgi parāda restrukturizācijas noteikumu piedāvājums ir spēkā un Krievija ir aicināta to pieņemt. Pēc Jaceņuka vārdiem, visi adekvātie kreditori šos piedāvājumus jau ir akceptējuši.
Vienlaicīgi Ukrainas premjerministrs arī licis noprast, ka tiesvedības vēl ilgi atstās iespaidu uz abu valstu attiecībām. Jaceņuks norāda, ka Ukraina ir iesniegusi vairākas prasības pret Krieviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā par Krimas aneksiju. Viņš prognozē, ka Krievija šīs tiesas zaudēs, taču, visticamāk, tiesas prasības arī ignorēs. Tas tikai došot iemeslu Ukrainai konfiscēt Krievijas īpašumus arī citās valstīs.
