Aizsardzības sistēmas
Zelenskis norādīja, ka nemitīgi tiek stiprināta pretgaisa un pretdronu aizsardzība. Tiekot darīts viss, lai Ukraina iegūtu modernākas un jaudīgākas sistēmas.
Šonedēļ esot panākts nozīmīgs progress šajā jautājumā. Viņš neminēja konkrētus faktus, bet runa varētu būt par iespējamām ASV “Patriot” sistēmu piegādēm.
Uz to reaģējusi Krievijas vēstniecība Vašingtonā, norādot – ja informācija par šo sistēmu nodošanu Ukrainai apstiprināsies, tad tiks piedzīvots vēl viens provokatīvs ASV administrācijas solis, kas var novest pie neparedzamām sekām. Krievijas diplomāti norādīja, ka ASV "ievelk sevi arvien dziļāk" karā Ukrainā un ar savu rīcību "nodara milzīgus zaudējumus ne tikai Krievijas un Amerikas attiecībām, bet arī rada papildu riskus globālajai drošībai".
Bažas par apšaudēm svētkos
Neraugoties uz panākumiem, tai skaitā veiksmīgo dronu uzbrukuma atvairīšanu galvaspilsētai Kijivai, situācija ir sarežģīta. Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde aicina cilvēkus būt modriem arī Ziemassvētkos un gadu mijā.
Triecieni var būt saistīti ar datumiem vai notikumiem, tai skaitā ANO sanāksmēm un svētkiem, bet varot būt izvēlēti arī pēc citiem, tai skaitā Krievijas iekšpolitiskiem principiem. Ziemas sezona būšot saspringta gan pirms, gan pēc gadu mijas.
Arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs norādīja, ka ne no viena nav saņemti priekšlikumi par Ziemassvētku vai Jaungada pamieru, un šis jautājums neesot dienaskārtībā.
Frontē smagas cīņas
Tikmēr Ukrainā frontē joprojām norit smagas cīņas, un to ikvakara uzrunā ir apliecinājis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš izteicies, ka frontes līnijā miera nav, katra diena un katrs metrs Ukrainas karavīriem nāk ārkārtīgi smagi. Īpaši grūti ir tur, kur visa iebrucēju taktika ir ar artilēriju iznīcināt visu, lai paliek tikai plikas drupas un krāteri zemē.
Zelenskis sacīja, ka Krievija Donbasā iznīcina pilsētu pēc pilsētas, tāpat kā Mariupoli, kā Volnovahu, kā Bahmutu. Aizstāvēties šādos apstākļos nav tikai varonība, tas ir kaut kas vairāk, uzsvēra prezidents.
Gūstekņu apmaiņa
Gūstekņu apmaiņas ietvaros Ukraina atdevusi Krievijai Maskavas patriarhāta priesteri, no Krievijas saņemot sagūstītu amerikāni. Priesteris Ukrainā saņēmis sodu par valsts nodevību, bet ASV pilsonis ir aktīvists, kurš palika Hersonā un kuru okupācijas varas iestādes nelikumīgi arestēja.
Kopš novembra Maskavas patriarhāta reģionālajās baznīcās notiek plašas kratīšanas, pārbaudot personu sadarbību ar okupantiem. Pretpasākumu rezultātā drošības darbinieki bieži vien diecēzēs atrod aizliegtu propagandas literatūru, Krievijas apbalvojumus un pases, turklāt viņi atrod arī aizdomīgas personas un pat ieročus.
Ukrainas specdienesti noziedzīgos nodarījumos apsūdzētos Maskavas patriarhāta priesterus uzskata par apmaiņas resursu ar Krieviju. Ukrainas tiesībsargs iepriekš norādījis, ka Ukraina ir gatava izskatīt jebkādas iespējas, kā viņus atdot Krievijai savu varoņu atgriešanai.
ES diskutēs par reaģēšanu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību vadītāji ceturtdien Eiropadomē diskutēs par aktuālo situāciju un reaģēšanu uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas infrastruktūrai. Tāpat plānots pārrunāt, kā nodrošināt Ukrainai nepieciešamo finansiālo, militāro un humanitāro atbalstu ziemas pārvarēšanai.
Paredzamas diskusijas par iespējām Krievijas iesaldētos aktīvus izmantot Ukrainas rekonstrukcijai un Krieviju saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
