Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kijivas piepilsētām, pavērušies šaušalīgi skati. Uz ielām atradās cilvēku līķi ar spīdzināšanas pazīmēm, atrasti vairāki masu kapi. Viens no tādiem atrodas tieši līdzās Bučas baznīcai, kur svētdien notika piemiņas dievkalpojums.

“Netālu no baznīcas mums ir masu kaps, kur uz laiku apglabāti civiliedzīvotāji, kuri gāja bojā apšaudēs pilsētas ielās, nāvessoda izpildēs, no iebiedēšanas un spīdzināšanas,” stāsta mācītājs Andrijs.

Bučas varasiestādēm pašlaik ir ziņas par 360 Krievijas karaspēka noslepkavotajiem civiliedzīvotājiem, upuru vidū ir vismaz desmit bērnu. Tā pavēstījusi Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova.

Viņa arī sacīja, ka Krievijas karaspēks Bučā bija ierīkojis spīdzināšanas kameru, kur, kā liecina izdzīvojušie, cilvēki nošauti, viņiem izdedzinātas acis, nogrieztas ķermeņa daļas. Līdz nāvei mocīti gan pieaugušie, gan bērni. Joprojām notiek masu kapu apzināšana un cilvēku mirstīgo atlieku identificēšana.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra informē, ka Kijivas reģionā līdz svētdienas rītam atrastas 1222 cilvēku mirstīgās atliekas.

Tikmēr tā sauktajam “Dzīvības tiltam” Irpiņā līdzās izveidots pagaidu tilts. Tas ļaus pilsētu sasniegt humānajai palīdzībai un iedzīvotājiem, ziņo Ukrainas amatpersonas.

Pēc tam kad ukraiņi vietām atspieduši krievu karaspēku, iedzīvotājiem ir iespēja doties mājup. Precīzāk, aplūkot, kas no tām palicis pāri. Malaja Rogaņas ciema iedzīvotājas Ļubovas saimniecību, arī kūti, kurā atradās viņas mājlopi, iebrucēji apšaudīja, līdz tā nodega.

“Viņi apšaudīja ar sprādzienbīstamiem lādiņiem. Mums ir ieeja tikai vienā pusē. Kad viņi apšaudīja ieeju, mēs neviens nevarējām tur ieiet. Tur uzreiz sāka degt. Uz jumta bija arī siens. Jumts un siens sāka degt. Sivēni un teļi auroja, viņi tika izcepti dzīvi, viņi dega.”

Vēstīts, ka Ukraina jau sākusi 5600 lietu par kara noziegumiem izmeklēšanu. Uz Ukrainu grasās doties arī Lietuvas prokurori, lai kopā ar ukraiņu un poļu kolēģiem izmeklētu Krievijas pastrādātos kara noziegumus šajā valstī.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.