Krievijas armija kārtējo reizi apšaudījuši ar raķetēm Zaporižju un tajā esošos infrastruktūras objektus. Rīta pusē pienākušas ziņas arī par citu apgabalu apšaudēm ar raķetēm un droniem, tostarp Kijivas apgabalā.

Otrdien ap pusdienlaiku tika ziņots par sprādzieniem Ļvivā un Vinnicā; pēc raķetes trieciena pa enerģētikas objektu daļa Ļvivas atkal palikusi bez elektrības padeves.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko vēsta, ka galvaspilsētā situācija ir normāla; elektroapgādes pārtraukumi otrdien nav plānoti.

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka otrdien izdevies notriekt jau 14 Krievijas izšautās raķetes.

Kremlis mēģina iebiedēt ukraiņus

Mikolajivas apgabala vadītājs Vitālijs Kims spriež, ka Krievija ir mainījusi taktiku: raķetes tiek izšautas nevis masveidīgi, bet gan ar intervāliem.

Pēc viņa domām, šādas taktikas mērķis ir iebiedēt ukraiņus un panākt, lai viņi ilgāk sēž bumbu patvertnēs.

Kims pieļauj, ka Krievija arīdzan mēģina noskaidrot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas vājās vietas, lai pēc tam sarīkotu masīvāku uzbrukumu.

Pirmdienas uzbrukumā Ukrainai izdevās notriekt vairāk nekā pusi Krievijas izšauto raķešu.

Daļa raķešu tomēr sasniedza mērķi un nodarīja lielus postījumus Ukrainas pilsētās.

Pirmdien notikušā masveida raķešu uzbrukuma rezultātā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 19 cilvēkiem, bet ievainoto skaits sasniedzis 105 cilvēkus.

Apšaudes rezultātā 12 Ukrainas reģionos un Kijivā izcēlās vairāk nekā 30 ugunsgrēki. Seku likvidēšanas darbi joprojām turpinās.

Raķešu uzbrukumam Krievija iztērējusi simtiem miljonu eiro

Ukrainā joprojām pastāv problēmas ar energoapgādi, un tā nav pieslēgta aptuveni 300 apdzīvotām vietām. Šorīt tika ziņots, ka elektroapgāde atjaunota vairāk nekā 3500 apdzīvotām vietām. Kijivā un citos reģionos, sākot ar šodienu, periodiski tiks pārtraukta elektroapgāde, atbildīgajām personām publicējot grafiku, kur un kad tas tiks darīts.

Ukrainai arī nācies pārtraukt elektroenerģijas eksportu uz Eiropas Savienību, lai īstenotu savas energosistēmas stabilizāciju. No jūnija beigām līdz septembra vidum peļņa, ko Ukraina guvusi no elektroenerģijas eksporta, pārsniedza 112 miljonus eiro.

Krievija pirmdien veica vairāk nekā 84 raķešu un aviācijas triecienus pa mierīgām Ukrainas pilsētām. Ukrainas Gaisa spēki un Sauszemes spēku pretgaisa aizsardzība iznīcināja 43 ienaidnieka spārnotās raķetes un 13 dronus.

Izdevums "Forbes" aplēsis, ka pirmdienas raķešu triecieni Krievijai izmaksāja 400–700 miljonus dolāru.

Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka Krievija ievedusi Baltkrievijas teritorijā vismaz 32 Irānā ražotos kamikadzes dronus "Shahed-136", ko plāno izmantot pret dažādiem mērķiem Ukrainā.

Zelenskis: Krievija ir atgriezusies mežoņu laikmetā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien savā ikvakara uzrunā norādījis, ka valstij bija smaga diena un tagad visā Ukrainā turpinās atjaunošanas darbi.

"Atjaunosim visus objektus, kas tika bojāti šodienas Krievijas teroristu uzbrukumā. Tas ir tikai laika jautājums. Es uzdevu visām mūsu valsts struktūrām nodrošināt pēc iespējas ātrāku atjaunošanu.

Krievi saka, ka vēlas atmest Ukrainu atpakaļ 18. gadsimtā. Bet viņi atmeta sevi daudz senākā laikmetā, mežoņu laikmetā, par kādiem viņi kļuva diezgan apzināti.

Un Ukraina joprojām paliks 21. gadsimtā. Kijiva ir redzējusi dažādus svešiniekus. Un pārdzīvojusi tos visus. Kijiva pārdzīvos arī šo teroristu uzbrukumu, kuriem nav ne vēstures, ne tradīciju, ne kultūras. Tie ir īslaicīgi. Un pat ja viņi dzīvo jau 70 gadus, viņiem nav bijis pietiekami daudz laika, lai kaut ko saprastu."

Jau vairākas dienas pēc kārtas tiek apšaudīta Zaporižja. Arī šonakt to skāra krievu raķetes. Apšaudei pakļauti infrastruktūras objekti un kopumā nokritušas 12 raķetes. Viena no raķetēm trāpījusi autosalonā, kur nogalināts viens cilvēks.

Krievija aiz sevis atstāj asiņainas pēdas

Pirmdienas triecieni bija arī galvenais temats ANO Ģenerālajā asamblejā, kas šonedēļ sanāksmē apspriež Krievijas paziņojumu par četru daļēji okupētu Ukrainas apgabalu aneksiju. Par pirmdienas notikumiem izteicās arī Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica.

"Mana tuvākā ģimene atradās dzīvojamā ēkā, kurai tika uzbrukts, un nevarēja nokļūt bumbu patversmē, jo nebija elektrības. Krievija jau ir nogalinājusi dažus manas ģimenes locekļus, un mēs neredzam šai nežēlībai gala.

Aiz Krievijas delegācijas, ieejot Ģenerālajā asamblejā, paliek asiņu pēdas un apkārtni piepilda gruzdoša cilvēka miesas smaka."

Vairākās rietumvalstu galvaspilsētās pirmdien arī notika atbalsta pasākumi Ukrainai. Cilvēki protestēja pret Krievijas izvērsto karu, izskanēja aicinājumi Krieviju pasludināt par teroristisku valsti.

Krievijas pirmdien īstenoto uzbrukumu un tālāku Rietumu atbalstu Ukrainai otrdien apspriedīs G7 valstis. Lielvalstu līderiem pievienosies Ukrainas prezidents Zelenskis. Sagaidāms, ka britu premjere Liza Trasa kolēģiem uzstās, ka tie ne par kripatu nedrīkst samazināt sniegto atbalstu Ukrainai. Izskan ziņas, ka Trasa arī ierosinās NATO dalībvalstu ārkārtas samitu saistībā ar Krievijas raķešu uzbrukumiem Ukrainai.

KONTEKSTS: 

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Krievijas uzbrukums tiek vērtēts kā Kremļa atriebība par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Kerčas tilta, kas okupēto Krimas pussalu savieno ar Krievijas teritoriju.